Krievijā masveidā tiek slaktēti suņi, kas palikuši bez mājām

© Pixabay.com

Krievijā attieksme pret ielu dzīvniekiem ir krasi pasliktinājusies - daži reģioni ir legalizējuši klaiņojošu dzīvnieku obligātu nogalināšanu, ziņo "The Insider".

"The Insider" apmeklēja suņu patversmes Sakā Jakutijas Republikā, kur, pēc brīvprātīgo un cilvēktiesību aktīvistu domām, tiek piekoptas visnežēlīgākās metodes, kā izturēties pret dzīvniekiem.

2020. gadā vienā no patversmēm tika veikts slaktiņš - pārgrieztas rīkles visiem, kas tur dzīvoja - vairāk nekā divsimt suņu un kaķu. Tieši pirms Jaungada Jakutskā bez vēsts pazuda 500 patversmēs esošo dzīvnieku. Brīvprātīgie mēģina evakuēt suņus uz citiem reģioniem, taču tas ir dārgi un grūti.

"Es viņu kaut kur izmetīšu un ļaušu viņam tur nomirt," ar šiem vārdiem klaiņojošo dzīvnieku dienesta darbinieks paņem aiz pavadas suni invalīdu un aizvelk līdz patversmes vārtiem Jakutskā. 2023. gada janvāra sākumā visā Jakutijā izplatījās video, kurā redzams suns, kurš mēģina piecelties uz ķepām. Darbiniekus izsauca paši saimnieki, kuri nolēma šādā veidā atbrīvoties no vecā suņa. Darbinieki nogādāja dzīvnieku patversmē, bet, uzzinot, ka patversmē netiek nodrošināta suņu invalīdu aprūpe un pat ne to eitanāzija, darbiniece izvilka suni nomirt ārpus vārtiem.

Vienlaikus līdzekļi eitanāzijai ir iekļauti līgumos, ko Jakutskas varas iestādes noslēdz ar labdarības fondu "Help to Survive". Šis fonds uzvar visos konkursos, kas saistīti ar klaiņojošiem dzīvniekiem Jakutijā - tas ir arī vienīgais konkursa dalībnieks. Līgumā par eitanāziju ir paredzēti 162 rubļi par dzīvnieku.

Video redzamais suns galu galā tika izglābts - patversmes direktore neļāva suni izmest, un tajā pašā dienā brīvprātīgajiem izdevās atrast viņam ģimeni, taču suns nomira jau nākamajā dienā. “Vismaz siltumā, nevis mokās! Kauns un negods, protams, pirmām kārtām saimniekam par to, ka viņš savu draugu atdeva,” stāsta Inna, viena no brīvprātīgajām, kas palīdz patversmē.

"Noķeršana ir brutāla," saka Inna. "Viņus noķer ar metāla cilpām un ievainotus nogādā patversmēs - ar ievainotām ausīm vai griezumiem kaklā."

Vairāki labdarības fondi un brīvprātīgo biedrības ziņo par kritisko situāciju patversmēs. Kādas patversmes vadītāja raksta arī par pārtikas piegādes pārtraukumiem.

“Atkal nav barības, suņus baro reizi dienā, bet ir aizdomas, ka vēl retāk. Suņi badā un viens otru košļā! Bet neviens neceļ trauksmi! Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka tas nozīmētu atzīt savu nespēju tikt galā. Pēc viņu domām un uzraudzības iestāžu atbildēm, "tur viss ir kārtībā”.”

Viena suņa uzturēšanai tiek atvēlēti 289,37 rubļi dienā. Taču līdzekļi līdz dzīvniekiem nenonāk, pārliecināti ir brīvprātīgie no asociācijām, ar kurām runāja "The Insider". Cilvēku vēršanās prokuratūrā ne pie kā nenoved.

"Mērs, prokuratūra - visas nodaļas un uzraudzības iestādes viens otru piesedz," saka brīvprātīgie. “Cilvēki tur raksta, taču atbildes nāk - jūsu apelācija ir pārsūtīta Jakutskas prokuratūrai. Un, lai interesētos augšā, ir jāiziet visa hierarhija - visi soļi. Bet gadu gaitā neviens nav spējis tikt cauri.”

Brīvprātīgie ir pārliecināti, ka dzīvnieki tiek novārdzināti, lai no tiem atbrīvotos.

"Eitanāzija ir dārga, savukārt vāju dzīvnieku var nogalināt bez maksas, salaužot tam kaklu," saka brīvprātīgā Jana. “Vai arī varat to vienkārši palaist savvaļā pie -45 ⁰C, kur tas nomirs. Ir arī tādi gadījumi.

"Labdarības fonda "Bely Bim" brīvprātīgie ieradās patversmē Očičenko, lai uzklātu suņiem sienu gulēšanai, taču nevarēja tikt iekšā.

“Mums būs dezinfekcija trīs līdz četras dienas. Mēs iztīrīsim visu, kas tur ir,” sacīja vadītāja.

Precīzi dezinfekcijas datumi brīvprātīgajiem netika paziņoti. Direktore arī nepaskaidroja, kāpēc un kā tiks tīrīti korpusi -50 grādu salā. Un, kad brīvprātīgie atgriezās pēc brīvdienām, izrādījās, ka vismaz 500 suņu no patversmes ir vienkārši pazuduši. Šo informāciju apstiprināja arī brīvprātīgie no citām organizācijām. Viņi cenšas noskaidrot notikušo, taču precīzas informācijas nav.

“5. decembrī Jakutijas veterinārās nodaļas vadītāja vietnieks Semjonovs pastāstīja, ka Jakutskas patversmē ir 1488 suņi, bet 15. janvārī pilsētas plānošanas sanāksmē šis skaitlis bija 943 suņi. Atšķirība ir 545 dzīvnieki! Kur pazuduši tik daudz suņu? Un kāpēc tik daudzu dzīvnieku pazušana sakrita ar “dezinfekcijas” periodu?” jautā brīvprātīgie.

Ārpus Jakutijas galvaspilsētas situācija ir vēl sliktāka. Viena no šīm patversmēm ir “apbedījuma vieta” Pokrovskas pilsētā, astoņdesmit kilometru attālumā no Jakutskas. Meitenes no "Northern Dogs" šeit ierodas jau vairāk nekā desmit gadus. Brīvprātīgie lēš, ka šeit atrodas aptuveni 50 suņu. Viņi dzīvo koka aplokos, kur nav pat sienu, lai viņiem būtu silti.

"Ar fekālijām piepildīti iežogojumi, kur neviena cilvēka lāpsta nav pieskārusies," stāsta brīvprātīgā. “Mūs satika viens vīrietis, viņam viss šķita normāli un parasts. Mēs redzējām daudz, bet nebijām gaidījuši, ka ieraudzīsim kaut ko tādu.”

Lai kontrolētu klaiņojošo suņu populāciju, dzīvnieki tiek sterilizēti. Līgumos šis ir visdārgākais pakalpojums - par to tiek atvēlēti 3025 rubļi par dzīvnieku. Taču operācijas tiek veiktas kropļojoši, kā rezultātā dzīvnieki iet bojā, sacīja labdarības fonda "Bely Bim" brīvprātīgie. Tagad viņu aprūpē ir divi suņu tēviņi, kuri pēc manipulācijām ir jāārstē.

“Suņu tēviņu kastrācija notiek, veicot divus iegriezumus uz sēklinieku maisiņa bez aizšūšanas, kā rezultātā sākas strutošana un suns bez ārstēšanas nomirst. Kucēm viena olnīca tiek sasieta vai izņemta, bet dzemde paliek. Rezultātā veidojas strutojošs dzemdes iekaisums, un suns var arī nomirt,” teikts paziņojumā, ko izplata brīvprātīgie.

Visvairāk brīvprātīgie baidās, ka republikā, tāpat kā citos reģionos, pēc 30 dienu turēšanas pagversmē pieņems likumu par visu bezsaimnieku suņu eitanāziju. Visi "The Insider" sarunu biedri piekrīt, ka tas problēmu neatrisinās - dzīvnieku uz ielas nebūs mazāk, kamēr nemainīsies to turēšanas kultūra. Tas nozīmē, ka viņi turpinās ierasties patversmēs tikpat milzīgā skaitā kā tagad un rezultātā Jakutijā tiks palaists nebeidzams nāves konveijers.

"Tagad pie mums notiek sava veida pretcilvēcisku iniciatīvu kulminācija!" secina brīvprātīgais.

Pasaulē

Igaunija 2026.gadā varētu koncentrēties uz aktīvā dienesta attīstību un būtiski samazināt jauniesaukto skaitu nolūkā uzlabot karaklausības kvalitāti, ierosinājis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Andruss Merilo.

Svarīgākais