Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 26. martā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:34. Kaut arī Krievijas diktators Vladimirs Putins turpina publiski apgalvot, ka Ukraina varēja spēlēt zināmu lomu Piemaskavas teroraktā, Krievijas līdera tuvākā loka cilvēki tam nepiekrīt, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz četriem cilvēkiem, kam ir cieši sakari ar Kremli. Krievijas varasiestādēm nav pierādījumu Kijivas līdzdalībai, kaut arī publiski par to ir izteicies kā Putins, tā Krievijas drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs un Federālā drošības dienesta priekšnieks Aleksandrs Bortņikovs, teikuši avoti.
21:55. 26. martā Krievijas raķete X-35u trāpīja sporta koledžas kopmītnei Harkovas Ševčenkovskas rajonā, kā rezultātā tika viens ievainots cilvēks, ziņo pravda.com.ua.
20:35. Kijivā un vairākos reģionos izsludināta gaisa uzlidojuma trauksme, raksta pravda.com.ua.
19:05. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis no Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra amata atbrīvojis Oleksiju Daņilovu un šajā amatā iecēlis Oleksandru Litvinenko. No 2021.gada līdz šai dienai Litvinenko bija Ukrainas Ārējā izlūkdienesta vadītājs. Laikā no 2014. līdz 2019.gadam viņš bija Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītāja vietnieks. Zelenska rīkojumā nekas nav teikts par Daņilova atcelšanas iemesliem. Iepriekš par gaidāmo atcelšanu nekas netika ziņots.
17:50. Pēc terorakta Maskavā krievi, uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās, sākuši pastiprināti pārbaudīt Tadžikistānas pilsoņus.
Kopumā uz laiku okupētajās teritorijās dzīvo aptuveni 100 tūkstoši cilvēku no Uzbekistānas un Tadžikistānas. Maskava baidās, ka etniskie tadžiki sāks nemierus savu līdzpilsoņu demonstratīvās aizturēšanas dēļ. Tāpēc tagad uz Mariupoli tiek nosūtītas papildu drošības dienestu grupas, lai veiktu "profilaktiskas sarunas".
16:46. Pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka teroristi, kuriem izdevās aizbēgt pēc uzbrukuma Piemaskavā, plānojuši iekļūt Baltkrievijā, taču īstenoto drošības pasākumu dēļ tā vietā un devušies uz Ukrainas robežu.
Iepriekš Krievijas drošības deinesti norādīja, ka teroristi aizturēti Brjanskas apgabalā netālu no robežas, esot ceļā uz Ukrainu, jo viņiem "tur ir sakari".
15:34. Krievija sākusi nodrošināt tiešas naftas piegādes Ziemeļkorejai, pārkāpjot ANO sankcijas. Apmaiņā pret naftu Krievija saņem ieročus, ziņo izdevums "Financial Times".
Saskaņā ar satelītattēliem, vismaz pieci Ziemeļkorejas tankkuģi šomēnes apmeklēja Vostočnijas ostu Krievijas Tālajos Austrumos, lai uzpildītu naftas produktus.
Sūtījumi, kas tika sākti 7. martā, ir pirmās dokumentētās tiešās jūras piegādes no Krievijas, kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ar Maskavas apstiprinājumu noteica stingrus ierobežojumus naftas sūtījumiem, reaģējot uz Phenjanas kodolizmēģinājumiem 2017. gadā.
14:18. Ukrainas valsts budžetā ieskaitīta trešā finansiālā atbalsta daļa Starptautiskā Valūtas fonda paplašinātās programmas ietvaros - 880 miljoni ASV dolāru, ziņo medijs "Ukrainska Pravda"
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals piebilst, ka "Līdzekļi palīdzēs segt prioritāros budžeta izdevumus un saglabāt makrofinansiālo stabilitāti."
Šmihals uzsvēra, ka Ukraina turpina sekmīgi pildīt savas saistības pret partneriem un gatavojas nākamajai programmas pārskatīšanai.
12:50. Apvienotās Karalistes Aizsardzības izlūkošanas analītiķi atklājuši, ka Krievija šobrīd saskaras ar nopietnu dilemmu saistībā ar jaunizveidotajām vienībām - vai pēc to izveides tās paturēt savās dislokācijas vietās vai arī izvietot operācijām Ukrainā, ziņo pravda.com.ua.
Analītiķi norāda, ka Krievija šobrīd pieliek pūles, lai paplašinātu savus spēkus valsts ziemeļrietumos, jo lielākā daļa tās karavīru joprojām ir iesaistīti operācijās Ukrainā.
12:04. Ukrainas raķešu triecienā okupētajā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014.gada martā.
Trieciena rezultātā "Konstantin Oļšanskij" kļuvis neizmantojams, paziņojušas Ukrainas militārpersonas.
11:47. Krievijas "politiskā elite" neizslēdz iespēju, ka Krievija un tās līderis Vladimirs Putins varētu mēģināt ieņemt Harkivu un pamazām izbeigt tā saukto "speciālo militāro operāciju" [kā krievi dēvē karu Ukrainā] vai arī viņš ir gatavs "iet līdz galam - pat uz Kijivu", atsaucoties uz medija "Meduza" iegūto informāciju no diviem Kremlim pietuvinātiem avotiem, ziņo pravda.com.ua.
10:38. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā laikrakstam "Politico" sacījis, ka saņēmis "nedraudzīgu atbildi" no Vācijas, kad Ukraina aicināja Berlīni nodrošināt to ar tāla darbības rādiusa raķetēm "Taurus", vēstīts pravda.com.ua.
09:05. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ptrdienas rītam sasnieguši 438 160 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 770 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6893 tankus, 13 207 bruņutransportierus, 10 904 lielgabalus un mīnmetējus, 1019 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 727 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8553 bezpilota lidaparātus, 2014 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 14 498 automobiļus un autocisternas, kā arī 1789 specializētās tehnikas vienības.
08:29. Krievija naktī uz otrdienu uz Ukrainu raidījusi 12 lidrobotus "Shahed", un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevies visus notriekt, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki. "Shahed" tika palaisti no okupētās Krimas un Krievijas Kurskas apgabala. Lidroboti tika notriekti Mikolajivas un Harkivas apgabalos.
07:07. Eiropas Savienības politikas veidotājiem arvien biežāk nāksies atbildēt uz jautājumu, kādēļ Ukrainas atbalstam karā pret Krieviju netiek izmantoti iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.
Viņš uzsvēra, ka iesaldēto aktīvu jautājumā fokuss Eiropā pēdējā gada laikā ir pārvirzījies no oligarhu aktīviem uz Krievijas centrālās bankas aktīviem, jo īpašumu atsavināšana privātpersonām vienmēr būs "ļoti konkrēta sarkanā līnija", turklāt jebkurā gadījumā runa ir par dažiem miljardiem eiro.
00.10. Deokupētajā Hersonas apgabala daļā atmīnēti 40% lauksaimniecības zemju, tas ir, 206 tūkstoši hektāru, vēsta pravda.com.ua.
00.05. Kremļa centieni saistīt Piemaskavas koncertzālē "Crocus City Hall" notikušo teroraktu ar Ukrainu bija paredzami, un Krievijas diktators Vladimirs Putins tādējādi vēlas attaisnot savu agresiju pret Ukrainas tautu, bet Kijivai ar piektdienas teroraktu nav nekāda sakara, pirmdien brīfingā atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs.
"Nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam par to, ka Putins un viņa līdzskrējēji Kremlī cenšas atrast veidu, kā to pierakstīt Ukrainai," sacīja Baltā nama padomnieks.