Karš Ukrainā un strīdi ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir atklājuši nepilnības Eiropas militārajās spējās, kuru aizpildīšanai būs vajadzīgi gadi - un arī tad tikai tādā gadījumā, ja valdības militāros izdevumus noteiks par savu politisko prioritāti, raksta The Wall Street Journal.
Publikācijā teikts, ka, saskaņā ar ekspertu analīzi, Eiropai būs nepieciešami vismaz 20 gadi, lai izveidotu spēkus, kas spētu pretoties Krievijas iebrukumam Lietuvā un blakus esošajās Polijas daļās bez ASV līdzdalības. Tajā pašā laikā Krievija daudz ātrāk varētu atjaunot spēkus jaunam karam.
Lai gan Ukrainā tika iznīcināts milzīgs daudzums Krievijas tehnikas, daudzas Eiropas amatpersonas apgalvo, ka Maskava var atjaunot savu armiju dažu gadu laikā pēc kara beigām, kamēr NATO ir izsmēlusi savus ieroču krājumus, apbruņojot Ukrainu.
Pēc daudzu ekspertu domām, Eiropas aizsardzības izdevumiem būtu jāsasniedz 3% no IKP, lai izdzīvotu bez ASV palīdzības.
Saskaņā ar Vācijas Ifo Ekonomisko pētījumu institūta neseno pētījumu, lielākā daļa Eiropas valstu varētu sasniegt 2% militāro izdevumu, vienlaikus samazinot citus valdības izdevumus par mazāk nekā 1 procentpunktu. Taču 3% sasniegšana nozīmētu jau vairākus procentpunktus valsts izdevumu novirzīt aizsardzībai.
Ifo aprēķinājis, ka, lai gan Eiropas NATO valstu militārie izdevumi ir atgriezušies 1991. gada līmenī, pamatojoties uz 2023. gada cenām, sociālie izdevumi šajā periodā ir vairāk nekā dubultojušies un absorbējuši pusi no valdības izdevumiem, un šis fiskālais spiediens ir padarījis Eiropu atkarīgu no Vašingtonas vitāli svarīgo militāro spēju nodrošināšanai, tāpēc ttagad Eiropas militārie plānotāji neformāli cenšas apsvērt, kā NATO varētu darboties bez augsta līmeņa ASV atbalsta, atzīmē laikraksts.