Trešdiena, 22.maijs

redeem Emīlija

arrow_right_alt Pasaulē

Ķīna gatavojas karam

© pixabay.com

Ķīna šobrīd strauji palielina savu militāro arsenālu, tostarp kodolieroču arsenālu. Turklāt tas notiek apjomā, kāds nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara laikiem - sacīja ASV admirālis Džons Akvilino. Admirālis uzskata, ka Ķīna būs gatava iebrukt Taivānā 2027. gadā. Ziņo portāli dialog.ua un tv3.lt, atsaucoties uz “Bloomberg”.

Neskatoties uz Pekinas ekonomiskajām grūtībām, tās oficiālais aizsardzības budžets pēdējos gados ir palielinājies par 16% - līdz vairāk nekā 223 miljardiem dolāru, trešdien Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejai sacīja admirālis - ASV Indo-Klusā okeāna pavēlniecības vadītājs - Džons Akvilino. Viņā arī atgādina, ka 3 gadu laikā, kad viņš vadīja pavēlniecību, Ķīnas armija saņēmusi vairāk nekā 400 iznīcinātājus, apmēram 20 lielus karakuģus un pienācīgi papildinājusi savus raķešu krājumus.

Viss liecina, ka armija izpilda prezidenta Sji Dzjiņpina norādījumu būt gatavai iebrukt Taivānā līdz 2027.gadam, ja būs atbilstoša pavēle,

saka Akvilino.

Pēc admirāļa teiktā, šobrīd Ķīnas militārpersonas mācībās nepārtraukti strādā pie Taivānas salas jūras un gaisa blokādes.

ASV likumdevēji, amatpersonas un militārie vadītāji dedzīgi apsprieduši Sji nodomus attiecībā uz Taivānu, īpaši ņemot vērā viņa 2027. gada mērķi. pārvērst valsts militāros spēkus par "pasaules klases spēku". Gandrīz pirms gada Akvilino atzina, ka "visi spekulē" par Ķīnas militārajiem plāniem. Tikmēr ASV izlūkdienesti šobrīd vērtē, ka Ķīna nevēlas militāru konfliktu ar Taivānu, lai gan ir apņēmības pilna pārņemt neatkarīgo salu.

Viss liecina, ka armija izpilda prezidenta Sji Dzjiņpina norādījumu būt gatavai iebrukt Taivānā līdz 2027.gadam, ja būs atbilstoša pavēle.

Alabamas republikānis Maiks Rodžerss, kurš vada Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komiteju, uzskata, ka Ķīnas bezprecedenta izdevumi aizsardzībai atmaksājas.

Ķīnas Militārie spēki izvietojot modernas sistēmas, piemēram, hiperskaņas ieročus un piektās paaudzes iznīcinātājus. Viņi var projicēt savu spēku Klusajā okeānā ar 340 kuģu floti, kurā ietilpst jauns lidmašīnu bāzes kuģis un ar kodolenerģiju darbināmas ballistisko raķešu zemūdenes, paskaidroja Maiks Rodžerss.

Ķīnas partnerattiecības ar Krieviju arī ir satraucošas, jo Ķīna sniedz palīdību ekonomikas un drošības jomās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam iebrukuma laikā Ukrainā, sacīja Rodžerss. Ķīnas partnerība ar Krieviju ir atbilde uz ASV aliansēm Klusajā okeānā un citur.

Par to vajadzētu uztraukties visai pasaulei,

apstiprināja Akvilino kungs.