Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei interneta bankas "Icesave" bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.
Saskaņā ar šiem rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 85 000 nodoto balsu, pret likumu nobalsojuši 58% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši 42% balsotāju.
Šis bija jau otrais referendums šajā lietā, jo pirmajā reizē 2010.gada martā kompensāciju izmaksu "Icesave" lietā noraidīja vairāk nekā 93% Īslandes iedzīvotāju.
Īslandes parlaments februārī ar lielu balsu vairākumu apstiprināja jauno likumu "Icesave" kompensāciju lietā.
Tomēr valsts prezidents Olafurs Ragnars Grimsons pieņēma lēmumu plānu nodot tautas balsojumam, jau otro reizi ļaujot iedzīvotājiem izlemt par rīcību šajā lietā.
Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: "Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās."
Lielbritānija un Nīderlande pieprasa Īslandei atmaksāt 3,9 miljardus eiro (2,74 miljardus latu), ko tās izmaksājušas 340 000 savu pilsoņu, sedzot bankrotējušās Īslandes bankas "Landsbanki" Nīderlandes un Lielbritānijas tiešsaistes struktūrvienībā "Icesave" zaudētos noguldījumus.
Puses iepriekš panāca vienošanos par kompensāciju atmaksu, taču Īslandes prezidents atteicās parakstīt parlamenta pieņemto lēmumu un nodeva to apstiprināšanai referendumā.
Jaunā vienošanās tika uzskatīta par daudz izdevīgāku Īslandei nekā iepriekšējā.
Jaunā vienošanās paredzēja, ka Īslande varēs atmaksāt minētās kompensācijas no 2016. līdz 2046.gadam. 1,3 miljardiem eiro, ko tā atmaksās Nīderlandei, tiks piemērota procentlikme 3,0% apmērā, bet 2,6 miljardiem eiro, ko Īslande atmaksās Lielbritānijai, tiks piemērota procentlikme 3,3% apmērā.
Iepriekšējā referendumā noraidītā iepriekšējā vienošanās paredzēja šīs summas atmaksāšanu no 2016. līdz 2024.gadam ar procentlikmi 5,5% apmērā.
Grimsons atzina, ka jaunā vienošanās atšķiras no iepriekšējās. Tomēr viņš uzstāja, ka "ir svarīgi, lai valsts [iedzīvotāji] atkal teiktu savu vārdu" referendumā, jo gandrīz puse parlamenta deputātu atbalstīja opozīcijas priekšlikumus rīkot šo referendumu.
Reikjavīka 2010.gada decembrī panāca jaunu vienošanos ar Londonu un Hāgu par pakāpenisku naudas atmaksāšanu laika posmā no 2016. līdz 2046.gadam - Nīderlandei pienākošos 1,3 miljardus eiro ar 3% likmi, bet Lielbritānijai pienākošos 2,6 miljardus eiro ar 3,3% likmi. Iepriekšējā vienošanās paredzēja 5,5% likmi.
Pat neņemot vērā procentus, kompensācijas vienošanās katram no Īslandes 320 000 iedzīvotāju izmaksās 12 000 eiro, tomēr Reikjavīka cer lielāko daļu no maksājuma segt ar "Icesave" bankrotējušās māteskompānijas "Landsbanki" aktīviem.