ES amatpersona: Sankciju ietekme uz Krieviju ir acīmredzama
Saistībā ar iebrukumu Ukrainā pret Krieviju noteikto sankciju ietekme ir acīmredzama un turpmāk šī ietekme būs arvien jūtamāka, šodien starptautiskajā konferencē "Efektīvas sankcijas: mērķi 2024.gadam" šādu vērtējumu pauda Eiropas Savienības (ES) sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.
O'Salivans uzsver, ka sankcijas ir vērstas uz to, lai mazinātu Krievijas militāro spēku un karadarbību Ukrainā.
Sankciju ietekme ir acīmredzama, ir pārliecināts O'Salivans, atzīmējot, ka Krievijas budžeta ienākumi turpina samazināties. Līdz šim Krievijas ienākumi ir samazinājušies par 400 miljardiem ASV dolāru, un to ir sekmējuši gan iesaldēti Krievijas līdzekļi, gan ienākumu samazināšana no naftas un naftas produktu eksporta, jo pērn Krievijas ienākumi no enerģētikas produktu eksporta samazinājās par 32%.
Samazinājušās arī Krievijas centrālās bankas manevrēšanas iespējas, kas lika tai paaugstināt procenta likmes līdz 16%.
O'Salivans uzsvēra, ka oficiāli Krievijas ekonomika turpina pieaugt, taču šī izaugsme saistīta ar investīcijām militārā sektorā un ilgi šādu investīcijas līmeni neizdosies noturēt.
Sankciju dēļ Krievijai tikusi limitēta pieeja augstajām tehnoloģijām. Sankcijas ir efektīvas, bet Krievija pieliek lielas pūles, lai tās apietu, atzīmēja O'Salivans. ES dalībvalstis ir uzlabojušas spēju izsekot sankciju pārkāpšanu, bet tām jābūt modrām, lai izsekotu likuma robiem, kurus izmanto, lai sankcijas apietu.
Kā ziņots, Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē pirmdien aicināja stiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju un sākt darbu pie 14.sankciju kārtas, papildinot Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu, kā arī aizliedzot tās lauksaimniecības produktu importu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
VAS "Latvijas dzelzceļš" iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.