Neatkarīga aptauja liecina, cik patiesībā balsu saņēmis Putins

© Pixabay.com

Saskaņā ar ExtremeScan projektu, par Putinu tika atdoti ne vairāk kā 55% balsu, kas radikāli atšķiras no oficiāli paziņotajiem rezultātiem.

Pēc Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanām neatkarīgo izstāšanās aptauju rezultāti radījuši nopietnus jautājumus par procesa likumību. Organizācija ExtremeScan, kas veica neatkarīgas krievu vēlētāju aptaujas, publiskoja skaitļus, kas liecina par masveida vēlētāju krāpšanu Putina labā. Datus publicēja The Moscow Times.

Saskaņā ar ExtremeScan projektu, par Putinu tika atdoti ne vairāk kā 55% balsu. Tas ir krasā pretstatā oficiāli paziņotajiem rezultātiem, ka Putins saņēmis rekordlielu gandrīz 90% vēlētāju atbalstu.

Turklāt, aplūkojot kopējo krievu vēlētāju skaitu, ieskaitot tos, kuri neieradās uz vēlēšanu iecirkņiem, dati ir vēl pārsteidzošāki. Putinu atbalstīja tikai 44% balsu, savukārt Davankovs saņēma 3%, Slutskis - 2%, Haritonovs - 1%. Vēl 1% biļetenu bija sabojāti, 19% vēlētāju nemaz nav devušies vēlēt, bet 30% atteicās atbildēt uz jautājumiem.

Šie dati rada nopietnus jautājumus par faktisko atbalstu Putinam, pašreizējo režīmu, tā leģitimitāti un arī visa vēlēšanu procesa leģitimitāti. Novērotāji atzīmē, ka pārmērīgie skaitļi šķiet neticami un Kremlis ir pārsteidzies, mēģinot uzdot par ticamiem Putinam tīkamus skaitļus.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais