Francija: Tā dēvētās Krievijas prezidenta vēlēšanas notika represiju apstākļos

© AP/Scanpix/Leta

Tā dēvētās vēlēšanas Vladimira Putina atkārtotai apstiprināšanai Krievijas prezidenta amatā notika "represiju apstākļos", pirmdien paziņoja Francijas Ārlietu ministrija, paužot atzinību tiem Krievijas pilsoņiem, kas parādījuši pretestību Kremļa režīmam.

"Netika izpildīti brīvu, plurālistisku un demokrātisku vēlēšanu nosacījumi," pausts Francijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, piebilstot, ka trīs dienas balsošana notika "arvien lielāku represiju pret pilsonisko savienību un visa veida režīma opozīciju apstākļos".

"Francija apsveic drosmi, ar kādu daudzi Krievijas pilsoņi miermīlīgi izrādīja savu pretestību tādam uzbrukumam savām politiskajām pamattiesībām," lasāms Francijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Kā liecina oficiālie dati pēc 99% balsu saskaitīšanas, par Putinu tā dēvētajās vēlēšanās nobalsojuši 87,33% vēlētāju.

Putina inaugurācija viņa piektajam pilnvaru termiņam notiks 7.maijā.

Neviens no trim pārējiem kandidātiem, kas pārstāv fiktīvās opozīcijas partijas un kuru uzdevums vēlēšanu farsā bija radīt šķietamas alternatīvas ilūziju, nav saņēmis pat piecus procentus balsu.

Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski bija vienīgi izrāde Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notika no 15. līdz 17.martam.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais