Bijušais Krievijas medija “Sputnik” darbinieks Marats Kasems pēc iznākšanas no apcietinājuma izlēmis Krievijā vairs neatgriezties. Kasemu pērn sodīja par palīdzības sniegšanu Krievijai. Viņš tika cauri ar samērā vieglu sodu. Viņš intervijā LTV raidījumam “de facto” atklāja detaļas par darbu Krievijas propagandas aparātā.
Latvijā dzimušais un augušais Marats Kasems par savu studiju un darba vietu savulaik izvēlējās Maskavu. Viņš visai veiksmīgi kāpa pa karjeras kāpnēm Kremļa mediju grupā “Rossiya Segodnya”. Līdz viņu 2023. gada sākumā Latvijā aizturēja Valsts drošības dienests aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu. Pēc vairākiem mēnešiem apcietinājumā prokuratūra sodīja Kasemu ar naudas sodu par palīdzēšanu ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
“Tas, ar ko mēs nodarbojāmies, nebija nekas, kas saistīts ar žurnālistiku. Tā bija klasiska propaganda,” tagad atzīst Kasems, kurš savulaik Krievijas auditorijai klāstījis, ka liela daļa Latvijas sabiedrības NATO uzskata par okupācijas spēku un citus melus.
“Man bija redakcija, kuras galvenais mērķis bija destabilizēt situāciju Lietuvā. Starp citu, ar Latviju es nebiju tik cieši saistīts,” viņš stāsta.
Kasems bija medija “Sputnik Lietuva” redaktors. Papildus viņš vadīja iknedēļas radio raidījumu ar Krievijas Ārlietu ministrijas galveno runātāju Mariju Zaharovu. Ar propagandu nodarbojies naudas, ne pārliecības dēļ. Neesot pelnījis ļoti daudz. Pāris tūkstošus eiro mēnesī. Bet bijis arī dienesta dzīvoklis un auto, lai apbraukātu dažādas redakcijas.
“Es nedomāju, ka sāksies karš. Es godīgi nedomāju, ka līdz tam aizies,” par galveno iemeslu pamest Krieviju izsakās Kasems. Tiesa, nav aizbraucis uzreiz, bet nostrādājis “Sputnik” līdz 2022. gada beigām.
Pēc Kasema apcietināšanas, viņa izpestīšanas kampaņā iesaistījās redzamākās Krievijas mediju figūras. Tematam pievērsās ārlietu ministrijas pārstāve Zaharova. Pie Latvijas vēstniecības Maskavā protestēja “Rossiya Segodnya” vadītājs Dmitrijs Kiseļovs un no ASV deportētā Krievijas aģente Marija Butina.
Prokuratūra izšķīrās Kasemam piemērot naudas sodu - 15 500 eiro. Daļā Latvijas sabiedrības tas radīja neizpratni, jo par šādu atbalstu Krievijai, vismaz piecu gadu garumā, pienācās arī cietumsods. Kasema gadījums bija viens no maigajiem spriedumiem, kas pamudināja Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču uz sarunu aicināt Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu un ģenerālprokuroru Juri Stukānu.
Aizvadītā gada nogalē pēc Rīgas pils iniciatīvas Saeima krimināllikumā iestrādāja bargākus sodus par noziegumiem pret valsti.
Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets šonedēļ intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka tiesu vara ir ceļā uz jaunas izpratnes veidošanu un dienests cenšas konsultēt tiesnešus par mūsdienu drošības apdraudējumiem.
“Laikam nebūtu īsti tā korekti un atbilstoši demokrātijas principiem, ja es tagad televīzijas studijā sāktu kritizēt tiesu varu, būdams specdienesta vadītājs. Bet jāsaka, ka mani kā drošības dienesta priekšnieku tiesu lēmumi, atsevišķos gadījumos ļoti mulsina,” sacīja Mežviets.
Pērn decembrī pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, piemēram, pantā, ko piemēroja Martam Kasemam, naudas sodu vairs neparedz.
Kasems pats gan neuzskata, ka saņēmis maigu sodu: “Priekš manis tas nebija tik maigs, jo tie bija gandrīz visi līdzekļi, kas kurus es glabāju SEB bankā. (..) Protams, ka nožēloju [izdarīto], jo, ja es nebūtu nožēlojis, pēc soda samaksas es varēju brīvi aizbraukt atpakaļ. Viņi arī gaidīja un piedāvāja to man: “Atgriezies, te ir visa tava nauda”.”
Kasema sakrātā nauda Krievijas bankās - vairāki desmiti tūkstoši eiro - tagad esot nobloķēti.
Pēc Kasema stāstītā, galvenās vadlīnijas Kremļa propagandistiem nāk tieši no Krievijas prezidenta administrācijas, konkrēti no administrācijas vadītāja pirmā vietnieka Alekseja Gromova: “Viņiem ir sanāksmes katru ceturtdienu, tur piedalās Kiseļovs, Zaharova un pārējie propagandas aģentūras un TV kanālu direktori. (..) Gromovs ir tāds cilvēks, kurš administrācijā atbild par informatīvo telpu Krievijā un ārzemēs. Viņš tur viņiem izskaidro, ko vajag pasniegt un kā vajag pasniegt.”
Pēc sanāksmes prezidenta administrācijā “Rossiya Segoinya” šefs Kiseļovs braucot uz redakciju, kur norādes tiek nodotas zemāka līmeņa vadītājiem: “Piemēram, kad ir kaut kas īpaši svarīgs, viņš tā uzreiz arī atklāti saka, es par Kiseļovu runāju, ka vajag pievērst uzmanību, jo to palūdza paši zināt kur, no kurienes es atbraucu.”
Bijušais Kremļa medija “Sputnik” darbinieks Kasems atklāj, ka viņa iknedēļas raidījumam ar Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāri Zaharovu scenāriju nerakstīja viņš pats, temati tika atsūtīti iepriekšējā naktī. “Tur arī bija uzrakstīts, piemēram, kādu joku vajag pateikt, lai viņa [Zaharova] var asprātīgi ātri atbildēt,” atceras Kasems.
Ārkārtas situācijās Kremļa mediju darbiniekiem instrukcijas izsūta e-pastos. Piemēram, kad krievu armija Ukrainā atkāpās no Hersonas, bija aizliegts lietot vārdu “evakuācija”, jo to varētu tulkot kā bēgšanu. Tāpat nāca norādes, ka ukraiņu slepkavošanu Bučā jāpasniedz kā inscenējums.
Kasems atklāj, ka medija “Sputnik” redakcionālo politiku reiz izdevās iespaidot Latvijas Krievu savienības līderei, Eiroparlamenta deputātei Tatjanai Ždanokai. Kādā banketā 2018. gada nogalē viņa pamanījās satikt Kiseļovu un aizrādīt, ka partija “Saskaņa” Kremļa resursos tiek parādīta labākā gaismā nekā Latvijas Krievu savienība. Pēc tam redakcijā tika īpaši sasaukta sapulce ar Ždanokas piedalīšanos.
“Tālāk bija tāda diezgan nopietna saruna, ka nevajag domāt un fiksāciju uzlikt tikai uz “Saskaņu”. Ir arī otra partija. Vajag maigāk. Tatjana Arkadijevna ļoti daudz izdarīja,” sapulces notikumus atstāsta Kasems.
Sazvanīta Ždanoka atteicās šo gadījumu komentēt, arī uz jautājumiem e-pastā neatbildēja.
Noprotams, ka par savu drošību pašlaik Kasems īpaši nesatraucas: “Viņi parasti atriebjas tiem cilvēkiem, kuri ir Krievijas pilsoņi, un kuri viņu vērtējumā, ir nodevēji. Bet es vienmēr biju tikai Latvijas pilsonis. Man bija līgums, es viņu atstrādāju. Pēc tam es nolēmu atgriezties un nekāda sakara ar viņiem man nav.”
Kasems neslēpj, ka Latvijā viņu tagad mēdz saukāt par nodevēju, bet par to viņš neuztraucoties.
Valsts drošības dienesta publiskotais pārskats par pagājušo gadu saka, ka tradicionālo Krievijas un Baltkrievijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu ietekmi mazinājuši Latvijā noteiktie ierobežojumi. Bet pieaugusi tiešās saziņas platformas “Telegram” grupu un kanālu nozīme. Krievijas informatīvās ietekmes aktivitātes tajā izvērš gan personas, kas pārcēlušās no Latvijas uz Krieviju, gan soctīklos pamanāms ir Krievijas vēstniecības Rīgā pagaidu pilnvarotais lietvedis Oļegs Zikovs.
Jāņem vērā, ka vairāki Krievijas propagandas resursi neizmanto tradicionālo Kremļa mediju zīmolus. Starp tādiem ir minami, piemēram, kanāli “Šprotes trimdā” un “Baltijas antifašisti”. Pret pēdējo noris izmeklēšana kā pret noziedzīgu organizāciju.