Lietuva brīdina savus uzņēmumus par nacionalizācijas draudiem Krievijā

© Pixabay.com

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

"Kopš kara sākuma mēs vienmēr esam aicinājuši Lietuvas uzņēmējus pēc iespējas ātrāk pamest Krievijas tirgu un nekļūt par ķīlniekiem. Diemžēl redzam, ka pirms pusotra gada dotie solījumi nav izpildīti, gluži pretēji - darbība joprojām tiek turpināta," viņš teica.

"Šādas aktivitātes pat tiek izmantotas Krievijas ārpolitikā," sacīja Lietuvas ārlietu viceministrs, piebilstot, ka varasiestādes ir mudinājušas uzņēmumus aiziet no Krievijas tirgus un brīdinājušas par daudziem riskiem.

Šatūns arī atgādināja par nacionalizācijas draudiem Krievijā.

"Krievija arī nacionalizē uzņēmumus. Es nezinu, ko domā tie uzņēmumi, kas tur vēl ir, bet nacionalizācija notiek," sacīja viceministrs.

"Tur nav nekādu perspektīvu, to vajadzēja saprast jau sen. Tiek izdots oficiāls prezidenta dekrēts, tiek veikti pasākumi, un juridiski uzņēmums vairs nav investors," viņš paskaidroja Krievijā izmantoto starptautisko uzņēmumu nacionalizācijas shēmu.

Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT ceturtdien vēstīja, ka Tilzītes lielākā uzņēmuma "Vičiūnai-Rus" ģenerāldirektora vietnieks Rolans Ozarinsks un piegādes direktors Edgars Pečulis pērn aprīlī tikās ar Kubas pārtikas ministra Manuela Sobrino vadītu delegāciju Maskavā. Tikšanās notika ar Krievijas un Kubas vēstniecību atbalstu.

"Vičiūnai-Rus" vadības pārstāvji, kā ziņo LRT, tika pieteikti kā Krievijas pārtikas rūpniecības lepnums.

"Vičūnu grupe" vadība atteikusies komentēt tikšanos, jo apgalvo, ka nevēlas apdraudēt uzņēmuma pārdošanas procesu, tikmēr eksperti iesaka pret Lietuvas uzņēmumu izturēties kā pret Krievijas uzņēmumu.

Lietuvas varas iestādes ir nosodījušas uzņēmuma rīcību un sola bloķēt "Vičiūnu grupe" dalību publisko iepirkumu konkursos.

Valsts drošības departaments nesen pauda pārliecību, ka Lietuvas investorus Krievijā var ietekmēt Kremlis.

Departamenta 7.martā publicētajā ziņojumā bija iekļauta informācija par pērn Maskavā notikušu sanāksmi ar Kubas pārstāvjiem, kurā piedalījušies arī delegāti no kāda Lietuvas uzņēmuma. Ziņojumā tika publicēta fotogrāfija no Kubas televīzijas sižeta par šo tikšanos, tomēr Lietuvas uzņēmumu pārstāvju sejas bija aizklātas.

Neatkarīgi avoti LRT apstiprinājuši, ka fotogrāfijā redzamie ir Lietuvas pilsoņi Ozarinsks un Pečulis.

Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra janvāra sākumā informēja, ka tā iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā "Vičiūnu grupe", jo tā turpina darbību Krievijā.

Ukrainas lēmums nozīmē, ka Lietuvas uzņēmumu iekļauj arī globālajā datubāzē "World Check", kurā ir augsta riska fiziskas un juridiskas personas un kuras mērķis ir palīdzēt identificēt un pārvaldīt finanšu un reputācijas riskus.

2023.gada aprīlī "Vičiūnai grupe" paziņoja, ka 2022.gadā Krievijā tās tīrā peļņa bija 24,87 miljoni eiro salīdzinājumā ar 8,76 miljoniem eiro 2021.gadā.

Lietuvas otrās lielākās pilsētas Kauņas mēram Visvaldam Matijošaitim un viņa biznesa partnerim Ļudam Skierum vienlīdzīgās daļās pieder uzņēmums "VG Holding", kas ir "Vičiūnu grupe" īpašnieks.

Pasaulē

Kādēļ “Estonia” traģēdijas izmeklēšanas lietā soda cilvēkus nevis par informācijas slēpšanu, bet tās noskaidrošanu; kādu iemeslu dēļ patiesība "Estonia" gadījumā dodas rokā tik grūti; kādēļ mistiskā veidā gāja bojā Latvijas autors, kurš pētīja notikušo traģēdiju.

Svarīgākais