Jau trešā Eiropas valsts paziņo par obligāto karadienestu sievietēm

Dānija plāno palielināt jauniešu skaitu obligātajā karadienestā, iesaucot armijā arī sievietes un pagarinot dienesta laiku abiem dzimumiem no četriem mēnešiem līdz 11 mēnešiem, trešdien paziņoja premjerministre Mete Frederiksena.

"Mēs neapbruņojamies tāpēc, ka gribētu karu. Mēs apbruņojamies tāpēc, ka gribam izvairīties no tā," premjere sacīja preses konferencē. Viņa pateica, ka valdība grib "pilnu vienlīdzību starp abiem dzimumiem".

Dānijai pašlaik ir līdz 9000 profesionālu karavīru un 4700 obligātā iesaukuma karavīru, kas iziet pamatapmācību. Valdība grib palielināt iesaucamo skaitu par 300 līdz 5000.

Dānija ir NATO dalībvalsts un nelokāmi atbalsta Ukrainu tās karā pret Krievijas iebrukumu.

Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens uzsvēra, ka "Krievija nerada draudus Dānijai". "Bet mēs nenovedīsim sevi līdz vietai, kur viņi varētu atnākt, lai to izdarītu," sacīja ministrs.

Visi fiziski piemērotie vīrieši pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas tiek iesaukti karadienestā, kas ilgst apmēram četrus mēnešus. Tā kā ir pietiekami daudz brīvprātīgo, iesaukumā ir loterijas sistēma, kas nozīmē, ka ne visi jaunieši dienē armijā.

2023. gadā Dānijā bija 4717 obligātā iesaukuma karavīri. 25,1% no viņiem bija sievietes, kas brīvprātīgi pieteikušās karadienestam.

Aizsardzības ministrs Troelss Lunds Poulsens sacīja, ka jaunās sistēmas ieviešanai vajadzīgs veikt likuma grozījumu, kas notiks 2025. gadā un stāsies spēkā 2026. gadā.

Drošības politikas situācija Eiropā "ir kļuvusi arvien nopietnāka, un mums tas jāņem vērā, aplūkojot aizsardzību nākotnē", sacīja Lunds Poulsens. "Ir vajadzīga plašāka rekrutēšanas bāze, kas ietver visus dzimumus," teica ministrs, piebilstot, ka tā radīs "daudzpusīgāku un pilnīgāku aizsardzību".

Saskaņā ar plānu, kura pieņemšanai ir vairākums Dānijas parlamentā, karadienestā iesauktie pirmos piecus mēnešus pavadīs pamatapmācībā, kurai sekos seši mēneši operacionālajā dienestā ar papildapmācību.

Dānijas kaimiņvalsts Zviedrija 2017. gadā ieviesa obligāto karadienestu gan vīriešiem, gan sievietēm, jo Zviedrijas valdība konstatēja drošības vides pasliktināšanos Eiropā un ap Zviedriju. Šī valsts 2010. gadā bija atcēlusi obligāto karadienestu, kam bija pakļauti tikai vīrieši, jo bija pietiekami daudz brīvprātīgo, lai apmierinātu valsts militārās vajadzības.

Norvēģija 2013. gadā ieviesa likumu par obligāto karadienestu abiem dzimumiem.