Jauni pētījumi liecina, ka pasaulē paredzamais dzīves ilgums jeb vidējais gadu skaits, ko cilvēks var nodzīvot no dzimšanas brīža, Covid-19 pandēmijas kulminācijas laikā ir samazinājies par 1,6 gadiem.
Saskaņā ar 12. martā publicēto pētījumu žurnālā "The Lancet”, pasaulē paredzamais dzīves ilgums pieauga no 49 gadiem 1950. gadā līdz vairāk nekā 73 gadiem 2019. gadā. Taču periodā no 2019. līdz 2021. gadam šī vēsturiskā tendence tika mainīta. Šis laika posms aptver pirmos divus pandēmijas gadus, kad mirstības līmenis sasniedza maksimumu.
"Visā pasaulē Covid-19 pandēmijai ir bijusi dziļāka ietekme nekā jebkuram notikumam pusgadsimta laikā, tostarp konfliktiem un dabas katastrofām," sacīja pētījuma vadošais autors Ostins Šūmahers, Veselības statistikas zinātņu pasniedzējs Vašingtonas universitātē.
2020. un 2021. gadā visā pasaulē aptuveni 16 miljoni cilvēku nomira vai nu tieši no Covid-19, vai no slimības izraisītajām blakusparādībām, tostarp veselības aprūpes sistēmas pārslodzes dēļ. Šis pārmērīgais nāves gadījumu skaits samazināja paredzamo dzīves ilgumu pasaulē no 73,4 gadiem 2019. gadā līdz 71,8 gadiem 2021. gadā.
Darbā pētnieki analizēja datus no 204 valstīm un teritorijām. No 2019. līdz 2021. gadam tikai 32 valstīs bija palielināts paredzamais dzīves ilgums. Piemēram, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna, Islande, Īrija un Norvēģija, kas visas ir valstis ar augstiem ienākumiem.
