Eiropa nav gatava strauji augošajiem klimata riskiem, no kuriem daudzi ir sasnieguši kritisku līmeni un bez tūlītējas un izlēmīgas rīcības var kļūt katastrofāli, pirmdien brīdinājusi Eiropas Vides aģentūra (EVA).
EVA publiskotajā Eiropas klimata riska novērtējumā (EUCRA), kas ir pirmais šāds ziņojums, brīdināts, ka Eiropa ir visstraujāk sasilstošā pasaules daļa un klimata riski apdraud tās energoapgādes un pārtikas drošību, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu stabilitāti un cilvēku veselību.
Pēdējos gados pieredzētais ekstrēmais karstums, sausums, meža ugunsgrēki un plūdi Eiropā pastiprināsies pat pie optimistiskiem globālās sasilšanas scenārijiem un ietekmēs dzīves apstākļus visā Eiropā, prognozēts ziņojumā. Tajā secināts, ka pašreizējā Eiropas politika un īstenotie pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, neatbilst strauji augošajiem riskiem, un no politiķu puses nepieciešama steidzamāka rīcība.
Ziņojumā identificēti Eiropas karstie punkti, kuros pastāv vairāki klimata riski. Piemēram, Dienvideiropu sevišķi apdraud meža ugunsgrēki, karstums un ūdens trūkums, kas negatīvi ietekmē lauksaimniecisko ražošanu, darbu ārpus telpām un cilvēku veselību. EUCRA uzsvērts, ka daudzi klimata riski Eiropā jau tagad prasa steidzamu rīcību.
Novērtējumā identificēti 36 galvenie klimata riski, kas sagrupēti piecās plašās grupās: ekosistēmas, pārtika, veselība, infrastruktūra, ekonomika un finanses. Vairāk nekā puse no ziņojumā identificētajiem galvenajiem klimata riskiem prasa aktīvāku rīcību jau tagad, un astoņi no tiem prasa īpašu steigu, galvenokārt, lai saglabātu ekosistēmas, pasargātu cilvēkus no karstuma, plūdiem un meža ugunsgrēkiem un nodrošinātu Eiropas solidaritātes mehānismu, piemēram, ES Solidaritātes fonda dzīvotspēju.
Ziņojumā secināts, ka Eiropas Savienība (ES) un tās dalībvalstis ir guvušas ievērojamus panākumus, izprotot klimata riskus un gatavojoties tiem, tomēr sabiedrības sagatavotība ir nepietiekama un politikas īstenošana atpaliek no straujā riska līmeņa pieauguma.
Vairums ziņojumā identificēto lielāko klimata risku tiek uzskatīti par kopīgiem riskiem, un ziņojumā uzsvērts, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāsadarbojas un jāiesaista arī reģionālās un vietējās iestādes, kad nepieciešama steidzama un koordinēta rīcība.
Ziņojumā teikts, ka ES var uzņemties galveno lomu, lai uzlabotu izpratni par klimata riskiem un to novēršanu.
EUCRA balstās uz esošo zināšanu bāzi par klimata ietekmi un riskiem Eiropā, tai skaitā nesenajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību paneļa (IPCC), Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienesta (C3S) un Eiropas Komisijas (EK) Kopīgā pētniecības centra (JRC) ziņojumiem, kā arī ES finansēto pētniecības un attīstības projektu rezultātiem un valstu klimata risku novērtējumiem.
EUCRA ir pirmais šāda veida novērtējums, un tā mērķis ir atbalstīt stratēģiskās politikas veidošanu.
