Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 10. martā. Ukraina jau divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
20:35. Pēc Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska aicinājuma Ukrainai sākt sarunas ar Krieviju, lai censtos panākt divus gadus ilgstošā kara izbeigšanu, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (JV) paudis viedokli, ka ļaunuma priekšā nedrīkst padoties.
Rinkēvičs svētdien tviterī raksta, ka ļaunuma priekšā nedrīkst kapitulēt, bet pret to ir jācīnās un tas jāsakauj, lai ļaunums pats paceltu balto karogu un kapitulētu.
18:27. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba svētdien nosodīja Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska aicinājumu Ukrainai sākt sarunas ar Krieviju, lai censtos panākt divus gadus ilgstošā kara izbeigšanu.
Francisks izraisīja Kijivas sašutumu, Šveices sabiedriskās raidorganizācijas RTS sestdien publicētajā intervijā sakot: "Es uzskatu, ka stiprākie ir tie, kas redz situāciju, domā par tautu un kuriem ir drosme pacelt balto karogu un sākt sarunas."
"Mūsu karogs ir dzeltens un zils. Tas ir karogs, ar kuru mēs dzīvojam, mirstam un uzvaram. Mēs nekad nepacelsim nekādus citus karogus," sociālajos tīklos ierakstīja Kuleba.
16:41. Jaunakā informācija liecina, ka Krievijas triecienos Doneckas apgabala pilsētās svētdien nogalināti trīs un ievainoti 12 cilvēki, paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Uz Mirnohradu tika nomestas aviobumbas. Tur nodarīti postījumi 17 daudzstāvu ēkām un ievainoti 12 cilvēki. Nodarīti arī bojājumi 27 automobiļiem.
Sākumā tika ziņots, ka pilsētā trāpījušas trīs raķetes S-300, taču vēlāk Taurijas virziena aizsardzības spēku preses centrs precizēja, ka tikušas nomestas aviobumbas.
Dobropiļļā dronu triecienā kādai ēkai nogalināti divi cilvēki.
Savukārt Časivjarā artilērijas apšaudē nogalināts vīrietis.
15:25. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 6731 tanku, 12 850 bruņutransportierus, 10 466 lielgabalus un mīnmetējus, 1015 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 709 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8082 bezpilota lidaparātus, 1919 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 13 752 automobiļus un autocisternas, kā arī 1672 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
14:09. Krievijas raķešu triecienā Doneckas apgabala Mirnohradas pilsētā svētdien ievainoti 11 cilvēki, paziņoja Ukrainas ģenerālprokuratūra.
Pilsētā trāpījušas trīs raķetes S-300.
Nodarīti postījumi 17 daudzstāvu ēkām un 27 automobiļiem.
12:33. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 424 060 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 900 iebrucēji.
11:05. Ukrainas pretgaisa aizsardzība aizvadītajā naktī notriekusi 35 no 39 trieciendroniem "Shahed", ko Krievija raidījusi pret mērķiem Ukrainā, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni notriekti virs Čerkasu, Dņipropetrovskas, Hersonas, Hmeļņickas, Kijivas, Kirovohradas, Mikolajivas, Odesas, Viņņicas un Žitomiras apgabaliem.
Aizvadītajā naktī droni palaisti no Krievijas Krasnodaras novada un okupētās Krimas.
09:17. Vairāki Eiropas politiķi un militārpersonas ir izteikušies par nepieciešamību gatavoties iespējamam karam ar Krieviju. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzskata, ka karš starp NATO un Krieviju varētu notikt piecu līdz astoņu gadu laikā.
07:51. Pāvests Francisks intervijā, ko sestdien daļēji publicēja Šveices televīzija, ir aicinājis Ukrainas karā iesaistītos "sākt sarunas, pirms situācija pasliktinās", un mudinājis ukraiņus būt drosmīgiem un spēt sēsties pie sarunu galda ar agresorvalsti.
Šveices sabiedriskā raidorganizācija RTS pagājušajā mēnesī ierakstījusi interviju ar 87 gadus vecajo pāvestu, kuras laikā lūdza viņu komentēt diskusijas Ukrainā par to, vai padoties Krievijas iebrukumam, vai arī tas tikai leģitimizētu spēka varu.
"Es uzskatu, ka stiprākie ir tie, kas redz situāciju, domā par tautu un ir drosmīgi pacelt balto karogu un sākt sarunas," viņš sacīja februāra sākumā sniegtajā intervijā.
00:10. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nākamnedēļ gatavojas balsos par nostāju attiecībā uz pagaidu tirdzniecības liberalizācijas pasākumu pagarināšanu Ukrainai un Moldovai Krievijas militārā uzbrukuma apstākļos.
Janvārī Eiropas Komisija (EK) ierosināja vēl uz vienu gadu, no 2024.gada 6.jūnija līdz 2025.gada 5.jūnijam, apturēt ievedmuitas nodokļus un kvotu piemērošanu Ukrainas un Moldovas eksportam.
Priekšlikuma galvenais mērķis ir atbalstīt Ukrainu, reaģējot uz Krievijas apzināto vēršanos pret Ukrainas pārtikas ražošanas nozari un triecieniem Melnās jūras eksporta infrastruktūrai ar mērķi kaitēt Ukrainas ekonomikai.