Turcijā briest Erdogana ēras beigas
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien pavēstīja, ka pašvaldību vēlēšanas marta beigās viņam būs pēdējās, šādi netieši norādot uz savas varas beigām.
Šī bija pirmā reize, kad Erdogans, kurš ir pie varas valstī kopš 2003. gada, ir izteicies par amata atstāšanu.
"Es strādāju bez apstājas. Mēs bez atelpas skraidām apkārt, jo man tas ir fināls," prezidents sacīja kāda fonda sanāksmē.
"Ar varu, ko likums man piešķir, šīs vēlēšanas ir manas pēdējās vēlēšanas."
70 gadus vecais Erdogans pauda pārliecību, ka viņa konservatīvā Taisnības un attīstības partija (AKP) paliks pie varas arī pēc viņa aiziešanas no amata.
Viņš sacīja, ka 31. martā paredzēto pašvaldību vēlēšanu rezultāti būs "svētība brāļiem, kas nāk pēc manis. Notiks pārliecības tālāknodošana".
AKP cer atgūt Stambulas mēra amatu, kuru 2019. gadā ieguva opozīcija.
Erdogans bija Stambulas mērs no 1994. līdz 1998. gadam. Viņš tika ievēlēts par premjerministru 2003. gadā, kad premjerministrs bija dominējošā persona Turcijas politikā.
Tas mainījās, kad Erdogans pēc trim termiņiem premjerministra amatā 2014. gadā tika ievēlēts par prezidentu. 2017. gadā izdarīts konstitūcijas grozījums pārvērta Turciju no valsts ar parlamentāru pārvaldi par valsti ar prezidenta izpildvaru, atceļot premjerministra amatu un nodrošinot, ka Erdogana vara nemainās.
Interneta lietotāji pauda neticību Erdogana apgalvojumam par viņa politiskās hegemonijas beigu tuvošanos.
"Neticiet tam," sociālo mediju platformā "X" aicināja cilvēktiesību aktīvists Erdžans Ezdžans. "Mēs zinām, ka viņš mēģina modificēt konstitūciju, lai nodrošinātu savu pārvēlēšanu atkal un atkal."
Erdogans ir izveidojis nesakaujama līdera reputāciju kopš AKP nākšanas pie varas 2002. gadā. Tomēr viņa vara pēdējos gados piedzīvojusi nelielus satricinājumus.
AKP kandidāti Stambulas un Ankaras mēru amatiem 2019. gadā cieta sakāvi. Prezidenta vēlēšanās 2023. gada maijā Erdogans pirmoreiz guva uzvaru tikai otrajā kārtā.