Cietumā mirušais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs mēnesi pirms savas nāves sociālajos tīklos publicēja vēstuli, kurā atklāja, kāpēc pēc saindēšanās atgriezās Krievijā, raksta "tv3.lt".
Britu aktieris Benedikts Kamberbačs šo vēstuli nolasījis pasākumā Londonā. Vēstulē A. Navaļnijs runāja par saviem uzskatiem un skaidroja, kāpēc atgriezies Krievijā.
“Tieši pirms trim gadiem es atgriezos Krievijā pēc saindēšanās. Mani arestēja lidostā. Un cietumā esmu jau trīs gadus.
Un es jau trīs gadus atbildu uz vienu un to pašu jautājumu. Ieslodzītie to jautā tieši. Cietuma amatpersonas par to jautā piesardzīgi, kad ierakstītāji ir izslēgti. "Kāpēc tu atgriezies?"
Atbildot uz šo jautājumu, es jūtos neapmierināts divos dažādos veidos. Pirmkārt, es jūtos neapmierināts, jo nevaru atrast īstos vārdus, lai visi saprastu un izbeigtu šo nemitīgo troļļošanu. Otrkārt, neapmierinātība ir vērsta uz Krievijas politisko fonu pēdējo desmitgažu laikā. Šis fons ir tik ļoti dziļi sabiedrībā iesējis cinismu un sazvērestības teoriju meklējumus, ka cilvēki pēc savas būtības ir neuzticīgi vienkāršiem motīviem. Viņi apgalvo, ka "ja esat atgriezies, noteikti ir jābūt kaut kādam darījumam, kas neizdevās vai vēl nav īstenots". Ar Kremļa torņiem esot slēpts plāns. Jebkurā gadījumā zem virsmas slēpjas SLEPENS motīvs. Acīmredzot politikā nekas nav tik vienkārši, kā šķiet.
Bet noslēpumu nav. Viss ir tik vienkārši. Man ir sava valsts un uzskati. Es nevēlos no tiem atteikties vai kādreiz tos nodot. Ja jūsu uzskati kaut ko nozīmē, jums jābūt gatavam par tiem iestāties un vajadzības gadījumā nest upurus.
Un, ja tu neesi gatavs, tad tev nav pārliecības. Jūs vienkārši domājat, ka jums ir. Bet tie nav uzskati un principi - tās ir tikai domas jūsu galvā. Protams, tas nenozīmē, ka ikvienam, kas pašlaik nav cietumā, trūkst pārliecības. Katrs maksā savu cenu. Daudziem cilvēkiem cena ir augsta, pat ja viņi nav ieslodzīti. Es piedalījos vēlēšanās un cīnījos par vadošajiem amatiem. Izbraukāju visu valsti, visur no skatuves paziņojot: “Apsolu, ka nepievilšu, nepievilšu un nepametīšu.” Atgriežoties Krievijā, izpildīju savu solījumu vēlētājiem.
Izrādījās, ka Krievijā, ja gribi aizstāvēt tiesības uz un neslēpt savu pārliecību, par to ir jāmaksā, sēžot vieninieku kamerā. Protams, man nepatīk tur būt. Bet es neatteikšos no savām idejām vai dzimtenes.
Mana pārliecība nav eksotiska, sektantiska vai radikāla. Gluži pretēji, viss, ko es uzskatu, ir balstīts uz zinātni un vēsturisko pieredzi. Pie varas esošajiem cilvēkiem ir jāmainās. Labākais veids, kā ievēlēt valdību, ir godīgas un brīvas vēlēšanas. Ikvienam ir vajadzīga taisnīga tiesa. Korupcija grauj valsti. Cenzūrai nevajadzētu būt. No šiem principiem ir atkarīga nākotne. Un tagad pie varas ir sektanti un margināļi. Kopumā viņiem nav pārliecības. Vienīgais mērķis ir palikt savās vietās.
Meli, meli un tikai meli. Tas sabruks, un sabruks Putina valsts, tā nav ilgtspējīga. Kādu dienu mēs paskatīsimies uz viņa vietu un viņa vairs nebūs. Uzvara ir neizbēgama. Bet pagaidām mēs nedrīkstam padoties un mums ir jāturas pie savas pārliecības."
