Eiropas Prokuratūra pagājušajā gadā izmeklējusi aptuveni 12 miljardu eiro zaudējumu nodarīšanu ES finanšu interesēm

EPPO prokurors Gatis Doniks ceturtdien žurnālistus informēja, ka iespējamie zaudējumi, balstoties uz ziņojumiem un ienākušajiem materiāliem, pērn bijuši 19,27 miljardi eiro, savukārt izmeklēšanas priekšmets gan bija zemāks, proti, 12,28 miljardi eiro, jo parasti izmeklēšanā naudas summas tiek atsijātas vai arī labprātīgi tiek atgrieztas.

EPPO pērn sākti aptuveni 1400 kriminālprocesi. Lielāko zaudējuma apjomu ES interesēm un valstu budžetiem nodara PVN izkrāpšana, kas kopumā veido aptuveni 11 miljardus eiro.

Visvairāk šie noziegumi tiek izdarīti Vācijā, Itālijā un Francijā. Šajās valstīs gan ir ļoti spēcīga kapacitāte, analītika un strukturēti labi darbojas valsts ieņēmumu dienesti, kas palīdz gan EPPO, gan nacionālajām tiesībaizsardzības iestādēm atklāt noziegumus.

Pērn visā EPPO darbības teritorijā kopumā apsūdzētas aptuveni 400 personas. Aptuveni 160 kriminālprocesi ir izbeigti. Pagājušā gadā bijuši 48 notiesājoši spriedumi, bet vēl gadu iepriekš - 87.

Rezultāti Latvijā liecina, ka pieaudzis ziņojumu skaits, kas nozīmē, ka tiek ierosināts vairāk kriminālprocesu un attiecīgi iesaistītās puses iesniedz vairāk sūdzību. Lai kvalitatīvi atbildētu uz vienu sūdzību, prokuroram nepieciešamas piecas darba dienas, norādīja Doniks.

Līdz šim par nelikumībām Latvijā sākti 40 kriminālprocesi, no kuriem aktīvā izmeklēšanā ir 33 lietas. Kopējais finansiālais zaudējums ir 65,3 miljoni eiro, no kuriem 41,3 miljoni saistīti ar PVN izkrāpšanu, bet ES fondu izkrāpšanas lietās zaudējums ir aptuveni 24 miljoni eiro. Arestētie līdzekļi patlaban ir aptuveni desmit miljoni eiro. Šis gan ir dinamisks rādītājs, jo EPPO arī atceļ arestus tāpēc, ka noslēgtas vienošanās ar apsūdzētajiem par radīto zaudējumu samaksāšanu.

EPPO Latvijā izdevies nosargāt aptuveni sešus miljonus eiro. Šo summu veido spriedumu ceļā atgūtie līdzekļi vai arī labprātīgi atgrieztā nauda.

Latvijā 2023.gadā ierosināti 16 jauni kriminālprocesi, kuros kopējais zaudējums bijis aptuveni 42 miljoni eiro. Lielākos zaudējumus veidoja PVN izkrāpšana. Pērn pie atbildības sauktas piecas personas.

Latvijas rādītāji liecina, ka divarpus gadu laikā EPPO uz tiesu nosūtījusi piecus kriminālprocesus. Divi ir izskatīšanā, bet trīs lietās stājušies spēkā notiesājoši spriedumi.

Vērtējot Baltijas mērogā, Latvija ir līdzīgā situācijā ar Lietuvu, jo saņēmusi vienādu ziņojumu skaitu un arī līdzīgs ir ierosinātu kriminālprocesu skaits. Tāpat arestēto līdzekļu skaits ir aptuveni vienāds.

"Sadarbība mums visciešāk notiek Baltijas reģionā, jo mūsu "klienti" omulīgi jūtas, darbojoties šajā reģionā. Neraugoties uz to, ir atsevišķi gadījumi, kad tiek strādāts arī Vācijā, Bulgārijā un Francijā," uzsvēra Doniks.

Runājot par tuvākās nākotnes mērķiem, EPPO redzeslokā būs "Next Generation" fonds, caur kuru iepludināti milzīgi līdzekļi dalībvalstu budžetos. 2023.gadā saistībā ar šo fondu iespējamie zaudējumi bijuši aptuveni divi miljardi eiro. Tāpat plānots, ka EPPO kompetencē nākotnē būs arī ES noteikto sankciju pārkāpumu izmeklēšana.

EPPO darbojas 22 dalībvalstis.

EPPO ir atbildīga par noziegumu pret ES finanšu interesēm izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un nodošanu tiesām iztiesāšanai. Šie noziegumi ietver dažādas krāpšanas, PVN izkrāpšanu, ja nodarītā kaitējuma summa pārsniedz 10 miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un citus noziegumus. Slieksnis no kura EPPO sāk izmeklēšanas darbības ir 10 000 eiro, ja krāpšanā cietis ES vai vai valsts budžets.

EPPO ir lēmusi minēto 10 000 eiro slieksni paaugstināt līdz 100 000 eiro, kas ļaus koncentrēties uz nopietnākām lietām.

EPPO veic izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, kā arī tās prokurori veic kriminālvajāšanu un pilda prokurora pienākumus attiecīgo dalībvalstu kompetentajās tiesās līdz pat galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā.

EPPO sāka savu darbību 2021.gada 1.jūnijā. Latvijas birojā strādā četri prokurori.