Arheologi saka, ka viņi ir atklājuši, iespējams, lielāko masu kapu, kāds jebkad izrakts Eiropā, vēsta "cnn.com".
Kaps atrasts Vācijas dienvidos.
Nirnbergas pilsētas centrā masu kapos līdz šim ir atrasti aptuveni 1000 ar mēri mirušu cilvēku skeletu. Pēc ekspertu domām, kopumā kapā varētu būt vairāk nekā 1500 skeletu, teikts otrdien publicētajā paziņojumā presei.
Mirstīgās atliekas tika atklātas arheoloģiskās izpētes laikā pirms jaunu dzīvojamo ēku būvniecības pilsētā.
Melānija Langbeina no Nirnbergas mantojuma saglabāšanas departamenta CNN pastāstīja, ka tika identificētas astoņas bedres, katrā no kurām ir vairāki simti skeletu.
"Tie cilvēki netika apbedīti parastā kapsētā, lai gan mēs Nirnbergā esam atraduši arī citas mēra kapsētas," sacīja Langbeina.
"Tas nozīmē lielu skaitu mirušo cilvēku, kuri bija jāapglabā īsā laika posmā, neievērojot kristiešu apbedīšanas praksi," viņa sacīja.
Šī iemesla dēļ, pēc Langbeinas teiktā, epidēmija, piemēram, mēris, ir “vairāk nekā iespējams” masu kapu izskaidrojums.
Viņa sacīja, ka Nirnberga cieta no mēra uzliesmojumiem aptuveni ik pēc 10 gadiem, sākot ar 14. gadsimtu, padarot mirstīgo atlieku datēšanu par gandrīz neiespējamu.
Arheologi datē kapus ar 1400. gadu beigām līdz 1600. gadu sākumam, un šajā vietā atrada arī keramikas lauskas un monētas, kas datētas šajā laikā.
Viņi arī atklāja piezīmes no 1634. gada, kurās sīki aprakstīts mēra uzliesmojums, kas no 1632. līdz 1633. gadam nogalināja vairāk nekā 15 000 cilvēku, un kurā teikts, ka gandrīz 2000 cilvēku tika apglabāti pašreizējā izrakumu vietā.
Šie pierādījumi liek secināt, ka vecākā mirstīgo atlieku grupa, iespējams, ir datēta ar 1632.-1633. gada epidēmiju.
Džulians Dekers, kura uzņēmums "In Terra Veritas" veic izrakumus, CNN sacīja, ka ir pārsteigts par atklājumu.
"Nekas neliecināja, ka šajā laukā būtu apbedījumi," viņš sacīja, piebilstot, ka, atklājot pirmās mirstīgās atliekas, viņš domāja, ka tās varētu būt no Otrā pasaules kara bombardēšanas.
Langbeina piebilda, ka šobrīd svarīgi ir sadarboties ar institūcijām, kuras interesējas par noteiktiem atklājumu aspektiem, tostarp mēra genoma analīzi un parazītu olu izpēti augsnē.
"Mēs arī plānojam piemiņas izstādi, taču tas prasīs kādu laiku, tāpēc 2025. gada rudens būtu agrākais, kad mēs varētu būt gatavi," sacīja Langbeina.
