Eiropas Parlaments: ES atomelektrostacijām jāveic stresa testi

Šo trešdien Eiropas Parlaments ar Padomi un Komisiju pārrunāja pēc Japānas kodolkatastrofas gūtās mācības un Eiropas kodolenerģijas nākotni. Deputāti bija vienisprātis, ka Eiropas atomelektrostacijām jāveic stresa testi (jeb vispārējs riska un drošības novērtējums), taču vairāki deputāti kritizēja Komisijas piedāvāto brīvprātīgo un valstu principu. Vairāki deputāti uz debatēm ieradās ar plakātiem, lai paustu savu protestu pret kodolenerģijas izmantošanu Eiropas Savienībā.

Eniko Giori Padomes vārdā atgādināja, ka ES ir labi informēta par kodoldrošības jautājumiem un norādīja, ka jau vairāk nekā 25 gadus pastāv juridiski saistoša sistēma. Tiesību akti tiks pārskatīti arī ņemot vērā stresa testu rezultātus, kuri būs zināmi un tiks publiskoti līdz gada beigām. Citas alternatīvas tiks izskatītas, bet tās "14 dalībvalstis, kuras ražo un ir izvēlējušās kodolenerģiju, nevar slēgt savas atomelektrostacijas."

Komisārs Ginters Etingers norādīja, ka Eiropas Komisija patlaban sagatavo vērtējamo kritēriju sarakstu, kurš tiks nosūtīts arī Parlamentam un publiskots līdz maija beigām. Pārbaudēs tiks novērtēts vai atomelektrostacijas spētu izturēt dabas nelaimes vai uzbrukumus. Viņš piebilda, ka "testus veiks katras valsts regulatori" un norādīja, ka patlaban nav iespējams pieņemt Eiropas līmeņa lēmumu par kodolenerģiju.

Korīna Vortmana-Kūla (EPP, Nīderlande) teica, ka Japāna notikušais "norāda, ka mums vajag mainīt vai pārskatīt esošos noteikumus" un Eiropā "visām atomelektrostacijām jātiek pārbaudītām" pēc kopīgiem kritērijiem. Viņa izteica pārliecību, ka jānosaka iespējami augstākos drošības standartus, un ikviena stacija, kura neiztur pārbaudi, būtu jāslēdz.

Marita Ulvskoga (S&D, Zviedrija) atgādināja, ka kodoldrošība ir globāla problēma, kurai nav robežu. "Mums ir jāpārvar mūsu viedokļu atšķirības šajā jautājumā un jāpieņem lēmumi kopīgi. Mums šobrīd kodolenerģija ir nepieciešama un mēs nevaram "pārslēgties nekavējoties, taču mums jāmeklē iespējamās alternatīvas. Ir jāuzsākas jaunai ilgtspējības ērai."

Lena Eka (ALDE, Zviedrija) iebilda, ka ierosinātie "stresa testi būs pārāk vāji." Tiem būtu jābūt obligātiem, un neatkarīgu ekspertu veiktiem. Jāveic arī visaptveroša ES tiesību aktu par kodolenerģiju revīzija.

Rebeka Harmsa (Zaļie, Vācija) izteica aizdomas par stresa testu uzticamību, ja par to veikšanu būs atbildīgas pašu valstu iestādes. "Visi šie cilvēki viens otru pazīst jau gadu desmitiem, un kopā tie vienmēr ir pieļāvuši ievērojamas novirzes no normas."

Džils Čičesters (ECR, Lielbritānija) aizrādīja, ka pastāv lielas atšķirības starp 15 gadus vecu reaktoru Japānā un modernajiem Eiropas reaktoriem, kā arī lielas atšķirības zemestrīču riska pakāpē. "Modernie reaktori ir būvēti tā, lai izturētu tādus riskus, kādi nebija iedomājami pirms 15 gadiem. Kodolenerģijas moratorijs nozīmētu, ka mēs darbojamies bez pierādījumiem; mums nepieciešams analizēt situāciju, nevis rīkoties steigā. "

Sabīne Vila (GUE / NGL, Vācija) teica, ka Vācijā tūkstošiem cilvēku ir piedalījušies demonstrācijās, lai aicinātu pāriet uz atjaunojamiem enerģijās veidiem un atbrīvoties no atomenerģijas. "Par riskiem mēs zinājām vēl pirms Fukušimas katastrofas".

Niki Tzavela (EFD, EL) norādīja, ka pasaule ir "iegājusi jaunā megakatastrofu ērā". Viņa runāja par to, cik svarīgi būtu pārliecināties, ka uzņēmumu uzņemas atbildību, un piebilda, ka tie uzņēmumi, kas neveic pienācīgus piesardzības pasākumi, izdara "noziegumu pret sabiedrību".

Svarīgākais