Līdz vasarai vajadzētu būt skaidrībai par pretgaisa aizsardzības sistēmu rotāciju Baltijas valstīs, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, uzsverot, ka ne visi NATO Viļņas samita, kas notika pērn jūlijā, pieņemtās deklarācijas lēmumi ir īstenoti.
"Mums pēc iespējas ātrāk jāsāk īstenot rotācijas aizsardzības sistēmu, un es domāju, ka līdz šai vasarai mums vajadzētu panākt zināmu izrāvienu, jo deklarācijas darbojas kā preventīvs līdzeklis tikai tad, ja tās tiek īstenotas praksē," otrdien sacīja Nausēda, kad Polijā kopā ar kaimiņvalsts valsts prezidentu Andžeju Dudu vēroja Polijas nacionālās militārās mācības "Dragon 2024".
Nausēda arī teica, ka ne visas saistības, kas iekļautas pagājušā gada NATO Viļņas samita deklarācijā, ir izpildītas, taču detalizētāk to nekomentēja.
"Lai atturēšanas efekts būtu ticams, mums vēl ir daudz darāmā," sacīja Lietuvas prezidents.
"Īpaši Ukrainas kara piemērs parāda, cik svarīga ir pretgaisa aizsardzība. Dominēšana gaisa telpā jeb spēja pretoties gaisa uzbrukumiem kļūst par galveno kara panākumu faktoru," piebilda Nausēda.
Pagājušā gada jūnijā NATO valstis vienojās par rotācijas modeli pretgaisa aizsardzībā, tādējādi reaģējot uz Baltijas valstu aicinājumiem stiprināt patlaban īstenoto gaisa patrulēšanas misiju.
Ņemot vērā pretgaisa aizsardzības līdzekļu trūkumu, Lietuva, Latvija un Igaunija ierosināja rotācijas kārtībā izvietot sabiedroto pretgaisa aizsardzības līdzekļus. Tas nozīmē, ka Rietumu partneri varētu pārmaiņus sūtīt militāro aprīkojumu uz kādu no Baltijas valstīm.
Lietuva ir apspriedusi iespēju izvietot reģionā pretgaisa aizsardzības līdzekļus ar Vāciju, Zviedriju, Nīderlandi, Itāliju un Grieķiju, taču konkrētas vienošanās vēl nav panāktas.
