Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas otrdien izklāstījušas ambiciozus plānus aizsardzības rūpniecības straujai attīstīšanai, blokam reaģējot uz draudiem, ko rada Krievijas karš Ukrainā, un ASV iespējamās svārstības attiecībā uz NATO saistībām.
ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels uzsvēra, ka Eiropai ir jāiegulda aizsardzībā vairāk, bet tas jādara kopā un labāk. "Spēcīga, noturīga un konkurētspējīga Eiropas aizsardzības nozare ir stratēģiska nepieciešamība," viņš uzsvēra.
Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā atklāja uzkrītošus trūkumus Eiropas bruņojuma ražošanas jaudā, kas tika atstāta novārtā pēc Berlīnes mūra krišanas un Padomju Savienības sabrukuma. Tāpēc, kad Kijivai bija nepieciešama viselementārākā munīcija, lai atvairītu Krievijas karaspēku, Eiropas valstis tika pieķertas negatavas piegādāt pieprasīto un solīto.
Šī situācija un apziņa, ka bijušais ASV prezidents Donalds Tramps varētu atgriezties Baltajā namā un vājināt atbalstu Ukrainai, ir likušas Eiropas politiķiem sarosīties. Eiropas smagsvari Francija un Vācija ir brīdinājušas, ka ES jādara vairāk, lai sevi aizsargātu. Un pēc gadiem ilgām individuālām aizsardzības stratēģijām radies plāns par kopīgu stratēģiju.
"Mūsu izdevumi aizsardzībai tiek tērēti pārāk daudzām dažādām ieroču sistēmām, kas galvenokārt iepirktas ārpus ES," sacīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere. Tā kā aizsardzības budžeti ES dalībvalstīs pieaug, "mums būtu jāiegulda labāk, kas lielākoties nozīmē ieguldīt kopā un Eiropā", norādīja Vestagere.
27 ES dalībvalstis tiks aicinātas kopīgi iepirkt vismaz 40% aizsardzības aprīkojuma un nodrošināt, lai līdz 2030.gadam 35% no aizsardzības vērtības veidotu iekšējā tirdzniecība.
ES iecere tiks nodota apspriešanai dalībvalstīm, kur par to notiks turpmākas sarunas.