Polijas premjers aicina ES piemērot sankcijas pārtikas importam no Krievijas un Baltkrievijas

Lauksaimnieki visā Eiropā jau vairākas nedēļas protestē pret stingrajiem Eiropas Savienības (ES) noteikumiem attiecībā uz vides aizsardzību, kā arī pret, viņuprāt, negodīgo konkurenci, ko rada lēts imports no valstīm ārpus Eiropas Savienības, un zemajiem ienākumiem.

"Es gribētu, lai mēs kā Eiropas Savienība izlemtu par sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju attiecībā uz pārtiku un lauksaimniecības produktiem," žurnālistiem vizītē Lietuvā sacīja Tusks.

Latvija šomēnes jau aizliedz lauksaimniecības un lopbarības produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas, tajā skaitā, ja šo valstu produkti tiek ievesti Latvijā no citām trešajām valstīm.

"Es esmu pārliecināts, ka kopīgs ES lēmums būs nesalīdzināmi efektīvāks nekā reģiona dalībvalstu individuāli lēmumi," piebilda Tusks. Viņš sacīja, ka ierosinās Polijas parlamentam pieņemt rezolūciju, kurā Eiropas Komisija tiks aicināta piemērot "pilnīgas sankcijas" attiecībā uz importu.

Cenšoties palīdzēt Kijivai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma, Eiropas Savienība 2022.gadā nolēma atcelt muitas tarifus Ukrainas precēm, kas tiek vestas pa ceļiem tranzītā caur ES. Taču loģistikas problēmu dēļ liela daļa Ukrainas eksportētās labības ir uzkrāta Polijā, tādējādi samazinot vietējo ražotāju cenas.

Polija ir bijusi viena no uzticamākajām Ukrainas atbalstītājām karā ar Krieviju, taču domstarpības par robežas bloķēšanu un graudu importu ir saspīlējušas attiecības. Polijas lauksaimnieki ir bloķējuši robežšķērsošanas punktus ar Ukrainu un ceļus uz Ukrainas robežu. Vismaz četros gadījumos Polijas lauksaimnieki izbēruši Ukrainas graudus no kravas automašīnām un kravas vilcieniem.

Tusks sacīja, ka ES mēroga sankcijas ļaus "efektīvāk aizsargāt ES lauksaimniecības un pārtikas tirgus" un pilnībā atvērs iespējas eksportēt Ukrainas produktus uz trešajām valstīm.