Ikkatram Eiropas Savienības iedzīvotājam pienāksies bezmaksas e-identitāte; ko tas nozīmē?
Eiropas Savienības (ES) digitālās identitātes lietotājiem nodrošinās bezmaksas elektroniskos parakstus, paredz Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtā regula, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Saskaņā ar regulu, par kuru jau ir panākta vienošanās ar ES dalībvalstu ministriem, jaunais digitālās identitātes "maks" ļaus pilsoņiem identificēties un autentificēties tiešsaistē, neizmantojot komercpakalpojumu sniedzējus - šī patlaban plaši īstenotā prakse radījusi bažas par drošību un privātumu.
ES digitālās identitātes izmantošana būs brīvprātīga. Sarunu laikā EP deputāti nodrošināja, ka cilvēki, kas nevēlas to lietot, netiks diskriminēti, tādējādi veicinot iekļaujošu digitālo sistēmu un aizsargājot iedzīvotāju tiesības.
Likums paredz ES digitālās identitātes lietotājiem nodrošināt bezmaksas elektroniskos parakstus, kuriem ir tāds pats juridiskais statuss kā parakstam ar roku. Tāpat tiesību akts ļaus īstenot digitālo identitāšu savstarpēju mijiedarbību, lai veicinātu digitālo darījumu ērtību.
EP deputāti arī nodrošināja to, ka ES digitālās identitātes "maka" pirmkods būs atvērts un tiks publicēts, lai tādējādi veicinātu pārredzamību, inovāciju un uzlabotu drošību. Jaunais likums paredzēs stingrus noteikumus iesaistīto uzņēmumu reģistrācijai un uzraudzībai, lai nodrošinātu pārskatatbildību un izsekojamību.
Izmantojot privātuma pārvaldības infopaneli, lietotāji varēs pilnībā kontrolēt savus datus un pieprasīt to dzēšanu, atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai.
EP regulu ceturtdien, 29. februārī, pieņēma ar 335 balsīm "par", 190 "pret" un 31 deputātam atturoties. Pirms stāties spēkā, tā vēl oficiāli jāpieņem arī ES Padomei.
EP Izpētes dienesta veiktajā pētījumā uzsvērts, ka kopš pandēmijas publisko un privāto pakalpojumu sniegšana ir arvien vairāk digitalizējusies. Pašlaik piedāvātie elektroniskās identifikācijas un elektronisko darījumu risinājumi ļauj lietotājiem ērti glabāt un saistīt datus savos mobilajos tālruņos. Tomēr, pēc Eiropas Komisijas domām, šie risinājumi liek zaudēt kontroli pār personas datiem, kā arī nav piesaistīti fiziskās identitātes pārbaudēm, un tas apgrūtina cīņu pret krāpšanu un kiberdrošības draudiem.