Makrons neizslēdz iespēju, ka uz Ukrainu tuvākajā laikā varētu tikt nosūtīti rietumvalstu karavīri

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Parīzē rīkotā konferencē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu.

Makrons rīkoja konferenci par to, kā stiprināt Rietumu atbalstu Ukrainai divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma. Starp aptuveni 25 Eiropas valstu un valdību vadītājiem, kas piedalījās konferencē, bija Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Polijas prezidents Andžejs Duda. Citas valstis bija pārstāvētas ministru līmenī, starp kuriem bija Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kemerons, un bija pārstāvētas arī ASV un Kanāda.

Makrons attēloja drūmu Krievijas ainu, kuras pozīcijas, pēc viņa teiktā, tiek "nocietinātas" gan kaujas laukā, gan pašu mājās.

"Mēs esam pārliecināti, ka Krievijas sakāve ir nepieciešama drošībai un stabilitātei Eiropā," sacīja Makrons. Pēc viņa teiktā, Krievija izrāda "agresīvāku attieksmi ne tikai Ukrainā, bet vispār".

Lai gan "nav vienprātības" par rietumvalstu sauszemes spēku sūtīšanu uz Ukrainu, "nevar izslēgt neko. Mēs darīsim visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka Krievija nevar uzvarēt šajā karā", teica Makrons.

Makrons sacīja, ka tiks izveidota jauna koalīcija, lai apgādātu Ukrainu ar "vidējas un tālas darbības raķetēm un bumbām dziļu triecienu veikšanai".

Pastāv "plaša vienprātība darīt vairāk un ātrāk", viņš piebilda.

"Nevar izslēgt neko, lai sasniegtu mūsu mērķi. Krievija nevar uzvarēt šajā karā."

Makrons, atklājot konferenci Elizejas pilī, bija sacījis, ka Ukrainas sabiedrotajiem ir jākāpina palīdzībai šai valstij apstākļos, kad karš turpinās jau trešo gadu.

"Mēs esam redzējuši nocietināšanos no Krievijas puses, sevišķi pēdējos mēnešos," teica Makrons. Viņš sacīja, ka tas izpaudies gan Vladimira Putina pretinieka Alekseja Navaļnija nāvē 16. februārī, gan Krievijas pozīciju nocietināšanā frontē, kur Krievija plāno "jaunus uzbrukumus".

Makrons sacīja, ka ir vajadzīgs "lēciens" no Rietumu puses to pieejā, kas "ņem vērā draudu transformāciju no militārā un stratēģiskā viedokļa".

Konference signalizēja Makrona gatavību parādīt sevi kā Eiropas cīnītāju par Ukrainas lietu, kamēr pieaug bažas, ka ASV atbalsts var apsīkt nākamo mēnešu laikā.

"Mums kopīgi jānodrošina, ka Putins nevar iznīcināt mūsu sasniegumus un nevar paplašināt savu agresiju uz citām valstīm," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ar video uzrunu atklājot konferenci.

Svētdien runājot ar reportieriem, Zelenskis bija pateicis, ka Eiropas līderi saprot, "cik bīstams" šis karš ir "visai Eiropai". "Es domāju, ka viņi ir sapratuši, ka Putins turpinās šo karu," sacīja Zelenskis.

Rietumu amatpersonas atzīst, ka Krievija šogad var iegūt pārsvaru karā, jo Ukrainai izsīkst ieroči un munīcija.

Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs svētdien paziņoja, ka puse no Rietumu Kijevai apsolītās militārās palīdzības tiek piegādāta novēloti, paužot nožēlu, ka "apņemšanās nenozīmē piegādi".