Zinātnieki, kas strādā Amazones lietus mežos, ir atklājuši jaunu čūsku sugu - iespējams, tās ir lielākās čūskas pasaulē, raksta "cnn.com".
Kvīnslendas universitātes zinātnieku komanda devās uz Amazones lietus mežiem Ekvadorā, lai meklētu iepriekš nedokumentētu ziemeļu zaļo anakondu jeb "Eunectes akayima" pēc vietējo iedzīvotāju aicinājuma novērot “gigantiskās” anakondas.
Komanda pievienojās medniekiem 10 dienu ekspedīcijā un airēja pa upes sistēmu, lai "atrastu vairākas anakondas, kas slēpjas seklumā un gaida laupījumu", sacīja profesors Braiens Fraijs, biologs no Kvīnslendas universitātes, kas vadīja komandu.
Anakondas ir milzīgas čūskas, tās nav indīgas un ir sastopamas ūdenī vai ūdens tuvumā Dienvidamerikas siltajās daļās.
“Šo radījumu izmēri bija neticami - viena anakondu mātīte, kuru mēs sastapām, bija 6,3 metrus gara,” Fraijs sacīja par komandas atklājumu, kas tika veikts, filmējot "National Geographic" seriālu “Pole to Pole with Will Smits".
Komanda sacīja, ka ir dzirdējuši arī vietējo stāstus, ka šajā apgabalā ir pamanītas 7,5 metrus un apmēram 500 kilogramus smagas čūskas.
Zaļās anakondas ir pasaulē smagākās čūskas, liecina Apvienotās Karalistes Dabas vēstures muzeja dati, un vissmagākais jebkad reģistrētais indivīds svēris 227 kilogramus un bijis 8,43 metrus garš un 1,11 metrus plats.
Lai gan cita čūsku suga, tīklveida pitons, mēdz būt garāks - bieži vien sasniedz vairāk nekā 6,25 metrus -, tas ir vieglāks.
Eksperti, pētot radības, atklāja, ka nesen identificētās ziemeļu zaļās anakondas sugas atšķīrās no dienvidu zaļās anakondas gandrīz pirms 10 miljoniem gadu un to ģenētiskās atšķirības sasniedz pat 5,5%.
"Tas ir diezgan nozīmīgi - skatoties perspektīvā, cilvēki no šimpanzēm atšķiras tikai par aptuveni diviem procentiem," sacīja Fraijs.
Pēc tam komanda nolēma salīdzināt zaļās anakondas ģenētiku ar citiem paraugiem citur, lai novērtētu tos kā indikatorsugu ekosistēmas veselībai, un brīdināja, ka Amazone saskaras ar daudziem draudiem.
"Amazones baseina mežu izciršana lauksaimniecības paplašināšanās dēļ ir izraisījusi biotopu zudumu par 20-31%, kas līdz 2050. gadam var ietekmēt līdz pat 40% mežu," sacīja Fraijs.
Viņš piebilda, ka dzīvotņu degradācija, mežu ugunsgrēki, sausums un klimata pārmaiņas apdraud arī tādas retas sugas kā anakondas, kas pastāv tik retās ekosistēmās.
