Ukrainas kara 731. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:01]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 24. februārī. Ukraina jau divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:01. Pie Krievijas vēstnieka mājām Polijā izgāztas divas tonnas kūtsmēslu, vēsta pravda.com.ua.

20:19. Kanāda sestdiena parakstījusi drošības līgumu ar Ukrainu un apsolījusi šajā gadā piešķirt 3,02 miljardus kanādiešu dolāru (2,07 miljardus eiro) Kijivas finansiālajam un militārajam atbalstam.

"Mēs atbalstīsim Ukrainu, lai ko tas mums maksātu, tik ilgi, cik vajadzēs," uzsvēra Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, kas ieradies Kijivā, lai pieminētu otro gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

19:31. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukraina nekad neizmantos savu partneru dotos ieročus citu valstu teritorijās. Tie tiks izmantoti tikai īslaicīgi okupētajās Ukrainas teritorijās.

18:17. Notriektajā A-50 gājuši bojā visi 10 lidmašīnā esošie Krievijas armijnieki. Viņu vidū ir pieci majori, trīs kapteiņi, praporščiks un leitnants.

17:29. Saskaņā ar Lielbritānijas izlūkdienestu aplēsēm krievu zaudējumi divu gadu laikā kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā sasniedz vai pat pārsniedz tos spēkus, ar kādiem iebrukums tika sākts.

Aizsardzības ministrijas apskatā norādīts, ka saskaņā ar apstiprinātajiem zaudējumiem, iznīcināti vairāk nekā 2700 tanki un 5000 bruņutransportieru, bet kritušo un ievainoto krievu skaits sasniedz aptuveni 350 000.

15:58. Pēc Avdiivkas ieņemšanas krievu okupanti gandrīz visu diennakti turpina šturmēt Ukrainas pozīcijas.

Tā paziņojis Jakova Handzjuka vārdā nosauktās Ukrainas bruņoto spēku 59.atsevišķās motorizētās kājnieku brigādes virsnieks Sergejs Čehotskis.

Pēc viņa teiktā, katru dienu, kopš krievi ieņēma Avdiivku, kaujas nav apstājušās - tās ir dažādos virzienos dienu un nakti. "Frone, paldies Dievam, tagad ir izlīdzinājusies, un mums ir labāk, ja mēs jūtam brāļu elkoni pa kreisi un pa labi, jo tas palīdz šodien labāk savaldīt ienaidnieku. Bet iebrucēji nemitīgi cīnās. Lai gan morāle un ienaidnieka psiholoģiskais stāvoklis ir zems pēc iebraukšanas Avdejevkā, kur viņi redzēja savus līķu kalnus, sajuta tur esošo smaku, kas viņus negatīvi ietekmē," sacīja Cehotskis.

13:31 Lielbritānija gada laikā ieguldīs 245 miljonus sterliņu mārciņu (286 miljonus eiro), lai nodrošinātu artilērijas šāviņus Ukrainai, apritot otrajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, sestdien paziņojis aizsardzības ministrs Grānts Šapss.

Aizsardzības ministrijas paziņojumā teikts, ka artilērijai bijusi un joprojām ir ārkārtīgi svarīga loma kaujas laukā un ka Ukraina pēdējā laikā ciešs no liela munīcijas trūkuma.

Ņemot to vērā, Lielbritānija piešķir 245 miljonus sterliņu mārciņu munīcijas iegādei un piegādes ķēžu atjaunošanai, lai nodrošinātu Ukrainas armiju ar munīciju.

Jau ceturtdien, uzstājoties parlamentā, Šapss paziņoja, ka Lielbritānija piegādās Ukrainai vēl 200 prettanku raķetes "Brimstone".

Viņš arī informēja, ka Apvienotā Karaliste uzņēmusies vadošo lomu starptautiskajā koalīcijā, kuras mērķis ir piegādāt Ukrainai vairākus tūkstošus lidrobotu.

12:55 Sestdien, 24.februārī, vērienīgā Krievijas iebrukuma otrajā gadadienā, Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis ierakstīja videoziņu no Gostomeļas uz Krievijas karaspēka iznīcināto Ukrainas lidmašīnu fona.

"Esmu Gostomelē. Tieši no šejienes vajadzēja sākties tam pašam "trīs dienās ieņemt Kijevu un Ukrainu". Var teikt vienā teikumā: pirms diviem gadiem ar uguni sastapām ienaidnieku, kurš šeit izsēdās, divus gadus vēlāk šeit tiekamies ar saviem draugiem un partneriem,” atzīmēja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka jebkurš normāls cilvēks vēlas, lai karš beidzas:

"Bet neviens no mums neļaus, lai mūsu valsts beigtos. Tāpēc mēs vienmēr papildinām vārdus par kara beigām: saskaņā ar mūsu noteikumiem. Tāpēc vārds miers vienmēr skan: taisnīgs. Tāpēc nākotnes vēsturē vārds Ukrainai vienmēr būs vārds Neatkarīga. Mēs cīnāmies par to. Un mēs uzvarēsim. Mūsu dzīves labākajā dienā."

Un Zelenskis noslēdza savu uzrunu ar pateicības vārdiem:

"Paldies visiem jums, karotājiem, mūsu cilvēkiem un visiem pasaulē, kas stāv mums blakus un ar patiesību."

12:22 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir uzsvēris, ka miera sarunas ar Krieviju varētu būt iespējams tikai tādā gadījumā, ja Krievijas karaspēks brīvprātīgi aizies no Ukrainas teritorijas, taču eksperti pauž bažas, ka Rietumu atbalsta trūkuma dēļ Ukraina var būt spiesta piekāpties miera sarunām.

Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Krievijas militārās un stratēģiskajās studijās Sandis Šrāders norādīja, ka spiediens par miera sarunām uz Ukrainu ir no dažādām pusēm, arī no ASV un Eiropas valstīm.

Viņa ieskatā, būtiski, ka neviens neuzspiež un neprasa Ukrainai darīt to, ko tā nevēlas. LĀI pētnieks akcentēja, ka patlaban Ukraina ir tādās kā "vājuma pozīcijās", tā visu laiku atkaro teritorijas, savukārt Krievija - cieš no sankcijām. Viņaprāt, jautājums ir par to, cik ilgā laikā Krievija varētu kapitulēt, kas, visticamāk, nenotiks nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā.

Eksperts uzsvēra, ka sabiedrotajiem ir jāraugās, lai nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā Krievija neuzvarētu Ukrainu un Ukrainai nebūtu jāpiekāpjas diplomātisku, militāru vai ekonomisku problēmu dēļ. Tieši tāpēc tagad ir vajadzīgs atbalsts, ko var sniegt gan ASV prezidenta Džo Baidena administrācija, gan Eiropas valstis.

11:17 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien, 29.februārī, aicinās piešķirt Kijivai vairāk munīcijas un ieroču, kā arī rūpīgāk īstenot sankcijas Krievijai, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kopš tā laika Eiropas Savienība (ES) ir sniegusi Kijivai vēl nebijušu apmēru politisko, militāro, humāno un finansiālo atbalstu, kā arī noteikusi Maskavai nopietnas sankcijas.

Nesen ES dalībvalstis pieņēma 13.sankciju paketi, kurai paredzēts stāties spēkā kara otrajā gadadienā. EP deputāti jau iepriekš ir aicinājuši novērst nepilnības, kas ļauj Krievijai apiet starptautiskās sankcijas.

Sagaidāms, ka jaunajā rezolūcijā ES dalībvalstis tiks mudinātas paātrināt ieroču un munīcijas piegādi Ukrainai. Tā pievērsīsies arī turpmākajam finansiālajam atbalstam Ukrainai un uzsvērs vajadzību Eiropai pastiprināt pašai savus aizsardzības pasākumus un rūpniecību.

Balsojums ir paredzēts ceturtdien, debates notika iepriekšējā plenārsesijā, 6.februārī.

10:40 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 409 010 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 770 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 6534 tankus, 12 425 bruņutransportierus, 9952 lielgabalus un mīnmetējus, 999 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 684 zenītartilērijas iekārtas, 340 lidmašīnas, 325 helikopterus, 7659 bezpilota lidaparātus, 1905 spārnotās raķetes, 25 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 12 988 automobiļus un autocisternas, kā arī 1576 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

10:04 Ukrainas dienvidu pilsētā Odesā piektdienas vakarā notriekts Krievijas drons ietriecās dzīvojamā ēkā, izraisot viena cilvēka nāvi un smagi ievainojot vēl vismaz trīs cilvēkus, paziņoja varas iestādes.

Ukrainas armija apstiprināja, ka tas bija viens no pieciem droniem, kas tika notriekti virs Odesas apgabala Krievijas gaisa uzbrukumos, kurus Maskava veica otru nakti pēc kārtas.

"Viens no notriektajiem droniem nogāzās Odesas dzīvojamā rajonā, izraisot postījumus un ugunsgrēku kādā Odesas pagalmā. Lai gan ugunsgrēks tika ātri nodzēsts, viens no dzīvokļiem tika pilnīgi sagrauts," lietotnē "Telegram" paziņoja aizsardzības spēku amatpersonas.

Dzīvokļa īpašnieks gāja bojā, bet glābējiem izdevās izvilkt viņa sievu no gruvešiem. Divi iedzīvotāji no kaimiņu dzīvokļa tika aizvesti uz slimnīcu ar apdegumiem un citiem ievainojumiem.

Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers apstiprināja, ka glābēji gruvešos atraduši vīrieša līķi. 72 gadus veca sieviete, kas guvusi smagus apdegumus un lūzumus, bija iesprostota gruvešos gandrīz divas stundas.

Tika izglābta arī kāda māte ar meitu, kuras nopietnā stāvoklī aizvestas uz slimnīcu.

Iepriekšējā naktī uz piektdienu Odesā gāja bojā trīs cilvēki, kad notriekts Krievijas trieciendrons "Shahed" nokrita uz kāda uzņēmuma ēkas Odesas rūpniecības zonā.

09:24 Hersonas apgabala Heņičeskas rajonā Ukrainas dienvidos nogāzies krievu iznīcinātājs bumbvedējs "Su-34", sestdien ziņo mediji.

Aculiecinieki tīmeklī publicējuši videoierakstus no notikuma vietas.

Saskaņā ar neapstiprinātām ziņām krievu lidmašīna tikusi notriekta.

Lietotnes "Telegram" kanāls "Krimskij veter" vēsta, ka lidmašīna no radaru ekrāniem pazudusi, atrodoties 2000 metru augstumā virs Heņičeskas rajona, pēc tam, kad izšāvusi raķetes uz Ukrainas pilsētām.

09:07 Ukrainas Aizsardzības spēku aviācija 24 stundu laikā trāpīja sešām Krievijas karavīru personāla koncentrācijas zonām un trim pretgaisa raķešu sistēmām (SAM), ziņo Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Tāpat ziņots, ka Ukrainas raķešu spēki trāpīja četrās personāla koncentrācijas zonās, kontroles postenī, trīs artilērijas ieročos, munīcijas noliktavā un divās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas Buk-M3 radiolokācijas stacijās.

Tikmēr Krievijas karaspēks veica desmit raķešu un 93 gaisa triecienus, kā arī veica 141 uzbrukumu no daudzkārtējas palaišanas raķešu sistēmām (MLRS) Ukrainas karavīru pozīcijām un apdzīvotām vietām.

00:10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tuvākajā laikā plāno apmeklēt Armēniju, ziņo vietējie mediji, raksta pravda.com.ua.

Pasaulē

Kādēļ “Estonia” traģēdijas izmeklēšanas lietā soda cilvēkus nevis par informācijas slēpšanu, bet tās noskaidrošanu; kādu iemeslu dēļ patiesība "Estonia" gadījumā dodas rokā tik grūti; kādēļ mistiskā veidā gāja bojā Latvijas autors, kurš pētīja notikušo traģēdiju.

Svarīgākais