Ukrainas kara 729. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:03]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 22. februārī. Ukraina jau teju divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:03 Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Aleksandrs Sirskis sācis Aizsardzības spēku auditu. Pārbaudes laikā tika atrasti tūkstošiem militārpersonu, kas nekad nav piedalījušies kaujās.

"Divus gadus pēc kārtas runā, ka ir brigādes, kas karojušas divus gadus bez rotācijas. Un ir vienības, kas nekad nav bijušas frontē. Armija ir 900 tūkstoši, 300 tūkstoši karo bez rotācijas. . Un kur tad ir 600 tūkstoši?" - Raidījuma “Tēma ar Natāliju Moseičuku” ēterā uzsvēra tautas deputāts Deivids Arakhamia.

20:57 Frontē ir vēl vismaz viens karstais punkts - Maryinsky virziens. Par to paziņojis karaspēka operatīvi stratēģiskās grupas "Tavria" spīkers, Ukrainas bruņoto spēku virsnieks Dmitrijs Ļihovijs.

19:45 Ukrainā turpinās pilna mēroga karš, un krievi nozīmīgā datumā - 24. februārī, var veikt masveida uzbrukumu Ukrainas teritorijai.

Ienaidnieks ir spējīgs "veikt masīvu triecienu Ukrainai ar mērķi iebiedēt un demonstrēt savas spējas pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā", teikts militāri politiskā komentētāja Aleksandra Kovaļenko rakstā vietnē obozrevatel.com. Eksperts uzskata, ka slepkavu un maniaku psiholoģija ienaidniekam nepateiks neko citu, kā tikai raķešu trieciena organizēšanu mūsu valstij tieši šajā datumā.

Analītiķis piebilda, ka pēc visoptimistiskākajām aplēsēm ienaidnieka spēkos joprojām var būt līdz 150 Kh-55/101/555 spārnotajām raķetēm. Turklāt, pēc Kovaļenko teiktā, pretinieki paliek gandrīz neskarti jūras spārnoto raķešu Kalibr munīcijas kravai. Pēc novērotāja domām, ienaidniekam ir aptuveni 300 šādu ieroču.

19:00. Lielbritānija ceturtdien, tuvojoties otrajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, paziņoja par jaunu sankciju noteikšanu Maskavai. Sankcijas ir vērstas pret munīcijas ražotājiem, elektronikas uzņēmumiem, dimantu un naftas tirgotājiem, un to mērķis ir samazināt Krievijas diktatora Vladimira Putina ieroču arsenālu, norāda Lielbritānijas Ārlietu ministrija.

17:45. Polijas premjerministrs Donalds Tusks ceturtdien paziņojis, ka robežšķērsošanas punkti ar kaimiņvalsti Ukrainu tiks uzskatīti par kritisko infrastruktūru, lai nodrošinātu palīdzības plūsmu uz Ukrainu. Poļu kravas automašīnu vadītāji un lauksaimnieki pēdējos mēnešos ir bloķējuši robežkontroles punktus, sūdzoties par, viņuprāt, negodīgo konkurenci un lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas. Robežas bloķēšana izraisījusi spriedzi Kijivas un Varšavas starpā. Kijiva trešdien brīdināja, ka blokādes uz robežas varētu kavēt ieroču piegādi Ukrainai. "Lai nodrošinātu simtprocentīgu garantiju, ka militārā palīdzība, ekipējums, munīcija, humānā un medicīniskā palīdzība bez kavēšanās sasniegs Ukrainas pusi, mēs iekļausim robežšķērsošanas punktus ar Ukrainu (..) kritiskās infrastruktūras sarakstā," paziņoja Polijas premjers.

17:00. Ukrainas armijas triecienā krievu poligonam Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabala vēl okupētajā teritorijā likvidēti vismaz 60 iebrucēji, sarunā ar televīzijas kanālu "Kiiv24" pavēstījusi operatīvā komandcentra "Dienvidi" preses centra vadītāja Natālija Gumeņuka. To apstiprinājis arī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs. Savukārt Ukrainas brīvprātīgo armijas "Dienvidi" pārstāvis Serhijs Bratčuks pastāstījis, ka trieciens dots brīdī, kad poligonā pārbaudes veikšanai bija ieradies Krievijas karaspēka grupējuma "Dņepr" komandējošais sastāvs.

15:40. Kopš pagājušā gada beigām Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 20 Ziemeļkorejā ražotu raķešu, ceturtdien pavēstīja Ukrainas Drošības dienests (SBU). Runa ir par ballistiskajām raķetēm "Hwasong-11", kas tiek ražotas Ziemeļkorejas teritorijā. Ziemeļkorejas raķešu triecienu rezultātā dzīvību zaudējuši vismaz 24 mierīgie iedzīvotāji, vairāk nekā 100 ievainoti, norādīja SBU. Viens no pirmajiem Ziemeļkorejas raķešu triecieniem fiksēts 30.decembrī Zaporižjas apgabalā.

14:36. Vācijas parlaments ceturtdien noraidījis opozīcijas iesniegto rezolūciju par spārnoto raķešu "Taurus" piegādi Ukrainai.

Līdz šim kanclers Olafs Šolcs bloķējis Vācijā ražoto "Taurus" nodošanu Ukrainai, paužot bažas, ka tālās darbības rādiusa raķetes var tik izmantotas Krievijas teritorijas apšaudei, kas varot novest pie karadarbības eskalācijas.

Par opozīcijā esošo konservatīvo (CDU/CSU) iesniegto rezolūciju balsoja tikai 182 deputāti, kamēr 480 balsoja pret.

13:33. Krievijas bruņotie spēki draudējušie notriekt Francijas lidaparātu, kas pagājušajā mēnesī veicis patrulēšanu starptautiskajā gaisa telpā virs Melnās jūras, ceturtdien pavēstīja Francijas aizsardzības ministrs Sebastjans Lekornī.

Krievija atkal sāk uzvesties "īpaši agresīvi", atgādinot Padomju Savienības uzvedību Aukstā kara laikos, sacīja ministrs.

"Krievijas uzvedībai 2024.gadā nav nekādas līdzības ar to, ko mēs redzējām 2022.gadā un, saprotams, pirms agresijas Ukrainā," norādīja Lekornī.

"Tas ir izskaidrojams ar to, ka Krievijai ir grūtības kaujaslaukā Ukrainā," viņš piebilda.

12:50. Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskācija atbilst starptautiskajām tiesībām, teikts desmit rietumvalstu tieslietu ekspertu atzinumā, kas sagatavots G7 valstīm, vēsta aģentūra "Bloomberg", kas arī iepazinusies ar šo dokumentu.

Tā kā Krievija veikusi "kliedzošos pārkāpumus" attiecībā uz tiesisko kārtību, kas izveidojusies pēc Otrā pasaules kara, starptautiskās tiesības pieļauj "likumīgus pretpasākumus", lai pārliecinātu valsti pārkāpēju "izbeigt savu prettiesisko uzvedību", norādīja eksperti. "Kopējā kompensācijas summa nedrīkst pārsniegt summu, kas pienākas no Krievijas par nodarīto kaitējumu," teikts dokumentā.

12:21. Saeima šodien pieņēma paziņojumu, godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai.

Paziņojumā Saeima atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Parlamenta deputāti pieprasa, lai Krievijai nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem.

11:59. Latvijas, sabiedroto un draugu palīdzība katru dienu pietuvina Ukrainu uzvarai, uzsvēra Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, kurš ceturtdien Saeimā ārkārtas sēdē uzrunāja deputātus, pieminot Krievijas kara Ukrainā otro gadadienu.

11:08. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atklāj, ka šogad Latvijas atbalsts Ukrainai pārsniegs 200 miljonus eiro.

10:48. Krievijas agresija pret Ukrainu var turpināties gadiem, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Saeimā ārkārtas sēdē uzrunāja deputātus, pieminot Krievijas kara Ukrainā otro gadadienu.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas karš ar Ukrainu sākās pirms desmit gadiem ar Krimas aneksiju, Rietumu samierināšanos un acu pievēršanu. Prezidents norādīja, ka pirms diviem gadiem sākās karš Eiropas centrā, kurā Ukraina aizstāv ne tikai savu zemi, bet arī savus cilvēkus, arī demokrātiju un veselo saprātu pasaulē.

10:23. Krievija neizbēgami piedzīvos stratēģisku sakāvi Ukrainā, ārkārtas sēdē pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), pieminot Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā otro gadadienu.

Mieriņa ir pārliecināta, ka nav nekādu šaubu par Krievijas agresijas iznākumu, jo sabiedroto potenciāls nodrošināt Ukrainai nepieciešamās militārās spējas ir vairākas reizes lielākas par agresorvalsti.

09:58. Zaporižjas apgabala "gubernatora" amatā krievu okupantu ieceltais Jevgēņijs Baļickis nesenā intervijā atzinis, ka Krievijas varasiestādes deportē Ukrainas pilsoņus, kas iestājas pret Krievijas iebrukumu vai aizvaino Krieviju.

Okupantu varasiestādes "izsūtījušas daudz ģimeņu, kas neatbalstīja īpašo militāro operāciju vai aizvainoja Krieviju, cita starpā Krievijas karogu, himnu" vai diktatoru Vladimiru Putinu, intervijā sacīja Baļickis.

09:03. Mūsu uzdevums ir atbalstīt Ukrainu politiski, militāri, finansiāli, lai panāktu Ukrainas uzvaru un taisnīgu mieru, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). 24.februārī apritēs jau divi gadi kopš Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu.

"Tikko kopīgi ar līdzīgi domājošām valstīm panācām Eiropas Savienības prognozējamu, ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā. Latvija līdz šim sniegusi Ukrainas uzvarai atbalstu 650 miljonu eiro apmērā. Uzsveru, ka tas ir gan valdības, gan pašvaldību, gan visas sabiedrības atbalsts. Jau no pirmās noziedzīgā pilna mēroga iebrukuma dienas Latvijas iedzīvotāji nestāvēja malā," norāda Siliņa.

08:32. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 407 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6523 tankus, 12 373 bruņutransportierus, 9867 lielgabalus, 997 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 680 zenītartilērijas iekārtas, 339 lidmašīnas, 325 helikopterus, 7596 bezpilota lidaparātus, 1903 spārnotās raķetes, 25 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 12 924 automobiļus un autocisternas, kā arī 1566 specializētās tehnikas vienības.

07:07. Ukrainai pēc iznīcinātāju F-16 saņemšanas būs tiesības veikt triecienus Krievijas militārajiem mērķiem ārpus Ukrainas robežām, intervijā "Radio Brīvība" sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš norādīja, ka nav iespējams pateikt, kad tieši Ukraina varēs izvietot F-16 iznīcinātājus. Pēc viņa teiktā, sabiedrotās valstis vēlas, lai lidmašīnu nodošana notiktu pēc iespējas ātrāk. Tomēr F-16 saņemšanas efekts būs spēcīgāks, ja piloti, tehniskās apkopes apkalpes un cits atbalsta personāls būs labi apmācīti.

05:49. ASV prezidents Džo Baidens trešdien nosauca Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par "traku kuces dēlu" publiskā līdzekļu vākšanas pasākumā Kalifornijas štatā.

"Mums ir traks kuces dēls (SOB) kā šis puisis Putins, un arī citi, un mums vienmēr ir jāuztraucas par kodolkonfliktu, bet eksistenciālais drauds cilvēcei ir klimats," Baidens sacīja īsā runā Sanfrancisko notikušajā pasākumā, kuru apmeklēja neliela reportieru grupa.

00:10. Irāna sākusi Krievijai lielā daudzumā piegādāt jaudīgas ballistiskās raķetes "zeme-zeme", vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem.

Kā teikuši trīs Irānas avoti, runa ir par aptuveni 400 paveida "Fateh-110" raķetēm, tādām kā "Zolfaghar".

Tās var nolidot 300 līdz 700 kilometru, un tās var palaist no iekārtām, kas uzstādītas uz kravas auto.

Galīgā vienošanās panākta gada beigās abu valstu militārpersonu sanāksmēs Teherānā un Maskavā.

Pirmās piegādes notikušas janvāra sākumā, sacīja viens avots.

Cits avots teicis, ka nosūtītas vismaz četras raķešu partijas un ka tuvākajās nedēļās notiks jaunas piegādes.

Trešais avots teicis, ka piegādes notiek gan pa Kaspijas jūru, gan pa gaisu.

"Reuters" avots ASV savukārt sacīja, ka ASV izlūkdienestam ir dati par aktīvu virzību Krievijas un Irānas sarunās par raķešu piegādi, tomēr pati raķešu piegāde pagaidām nav novērota.

Arī Ukrainas armija pagaidām nav novērojusi, ka Irānas raķetes tiktu pielietotas kaujas laukā, sacīja avots Ukrainas armijā.

Pēdējo nedēļu laikā Krievijas apšauda Ukrainu ar Ziemeļkorejas raķetēm. Kā norāda Ukrainas karavīri, ar īpašu precizitāti tās neizceļas.

Paveida "Fateh-110" raķetes ir krietni precīzākas, "Reuters" sacīja Monterejas Starptautisko studiju institūta eksperts Maikls Luiss.

"Tās izmanto tikai tam, lai veiktu triecienus ārkārtīgi vērtīgiem mērķiem un kam trieciens ir jāveic precīzi," sacīja Luiss.