“Suns maigi un mierīgi nesa bērna ķermeni un nemaz neprotestēja, kad es viņam to atņēmu," 5. februāra notikumus atceras Igaunijas ciema iedzīvotāja Hele Mai Lānemā, kad īsi pirms pusdienlaika viņas vienu gada vecais mastifs Frics atnesa uz fermu jaundzimuša bērna ķermeni, raksta "postimees.ee".
Lānemā ir nostrādājusi ātrajā palīdzībā visu savu dzīvi, tāpēc sievietei bija liela pieredze, palīdzot negadījumos un noziegumos cietušajiem, un viņai nebija ilgi jādomā, ko darīt, ieraugot mazuļa līķi.
“Atkarībā no notikuma vispirms jāsaprot, vai vispirms sniegsi palīdzību un tad zvanīsi ātrajai palīdzībai vai rīkojies pretēji. Bet šī mazuļa gadījumā uzreiz bija skaidrs - viņam vairs nevar palīdzēt,” sacīja Lānemā.
Frics, kurš atnesa līķi uz saimniecības pagalmu, pret savu atklājumu izturējās ļoti delikāti un uzmanīgi. “Viņam ir ieradums vardarbīgi grauzt kaulus un nūjas, tos aprakt un atkal izrakt. Bet viņš ļoti rūpīgi izturējās pret bērna ķermeni,” atceras suņa saimniece.
Pēc Lānemā teiktā, viņš bija pilnīgi tīrs, diezgan liels zēns, iespējams, dzimis vesels, kurš, iespējams, būtu izdzīvojis, ja būtu saņēmis nepieciešamo aprūpi tūlīt pēc piedzimšanas.
“Bērns izskatījās normāls, ar tādu seju, ar kādu bērni piedzimst, pirksti bija savilkti dūrē. Bērns nepiedzima priekšlaicīgi, tas bija bērns, kurš piedzima bez problēmām,” sacīja Lānemā, piebilstot, ka uz mazuļa ķermeņa nebija nekādu pēdu, kas liecinātu, ka viņu ir mēģināts kaut kur apglabāt.
Zēns piedzima tikai dažas stundas pirms nokļūšanas fermā. Kā pastāstīja notikuma vietā ieradušies glābēji, viņš dzimis divas līdz trīs stundas pirms atrašanas.
Pēc mazuļa piedzimšanas nabassaite ir jāpārgriež, pēc tam tā tiek sasprausta gan uz mazuļa, gan uz mātes ķermeņa, jo asins apgāde starp mazuli un māti notiek caur nabassaiti. “Mazuļa nabassaite bija kaut kā pārtrūkusi, bet to varēja izdarīt arī suns," sacīja Lānemā.
Lānemā paņēma mazuli rokās un aiznesa uz lauku mājas verandu, kur bija tāda pati temperatūra kā ārā. Pēc tam viņa zvanīja ātrajai palīdzībai. “Šīs ziņas dežurantam šķita tik neticamas, ka viņš vairākas reizes man jautāja, vai esmu pārliecināta, ka tas ir jaundzimušais,” viņa atceras.
Policijas un Glābšanas departamenta darbiniekiem aktuālākais jautājums bija par to, ja ir jaundzimis bērns, tad arī viņa mātei ir kaut kur jāatrodas un viņai arī var draudēt briesmas.
Nekavējoties sākās lauku sētas apkārtnes pārmeklēšana, kurā piedalījās pat policijas operatīvais vadītājs un ātrās palīdzības šoferis. “Speciālisti, kas ieradās pēc izsaukuma, bija ļoti profesionāli. Visi bija ļoti mierīgi, pieklājīgi, draudzīgi un piedāvāja visu iespējamo palīdzību. Tajā pašā dienā visa apkārtne tika rūpīgi izķemmēta, jo pēc mazuļa atklāšanas dienas gaismas vēl bija palicis diezgan daudz,” atceras Lānemā.
Dienas laikā saimniecībā ieradās papildu palīdzība, lai apsekotu teritoriju, un saimniecības pagalmā tika iekārtots meklēšanas štābs. Vienā brīdī fermā vienlaikus atradās vienpadsmit operatīvie transportlīdzekļi.
Policija apkārtnes pārmeklēšanai atveda arī suni, un meklēšanā tika izmantoti arī vismaz trīs droni. “Meklēšanas dalībnieki pārvietojās plecu pie pleca blīvās ķēdēs ap fermu. Visas vietas tika pārbaudītas. Viņi meklēja akmeņu kaudzēs, gan pazemē, gan uz zemes, bet neko neatrada,” sacīja Lānemā.
Pēc sievietes domām, suns mazuļa līķi nevarēja atrast ļoti tālu, jo suns parasti neskrien tālu prom no mājām. Pēc incidenta Lānemā sunim piestiprināja GPS izsekošanas ierīci, lai turpmāk būtu priekšstats par tā kustībām.
“Pēc GPS datiem, suns parasti pārvietojas ne tālāk kā trīssimt metru no fermas. Viņš riņķo ap fermu simt, tad simt divdesmit, tad simt piecdesmit metrus un tad atgriežas fermā. Šī ir parasta mastifa teritorija. Viņš nekur neklīst, jo, kad viņu pasauc, paiet tikai daži mirkļi, līdz viņš no kaut kurienes atskrien,” sacīja Lānemā.
Izņēmuma kārtā Frics bēg no mājām tikai tad, ja tālumā redz kādu kustību, piemēram, braucošu mašīnu. Viņam patīk vajāt automašīnas.
Lānemā atcerējās, ka 5. februārī, 10-15 minūtes pirms suns atnesa mazuli uz fermu, viņa ieraudzīja Fricu lielā ātrumā skrienam gar virtuves logu. “Viņš skrēja kā traks, tāpēc viņa ķepas tik tikko pieskārās zemei. Viņš parasti skrien šādi, kad tālumā pamana transportlīdzekli, kuru viņš gatavojas vajāt,” sacīja Lānemā.
Pēc 10-15 minūtēm suns atgriezās saimniecības pagalmā, nesdams bērna ķermeni.
Lietas noskaidrošanā nepalīdzēja arī laikapstākļi: 5. februārī fermas apkārtnē nebija sniega, tāpēc pēc pēdām nebija iespējams noteikt suņa kustības. Snigt sāka tikai tās pašas dienas vakarā.
Kā mazulis nokļuva Igaunijas ciemā, var tikai minēt. Lānemā uzskata par iespējamu, ka bērns uz turieni atvests ar automašīnu. “Sieviete devītajā grūtniecības mēnesī, kurai tuvojas dzemdības, acīmredzot nebrauc viena uz tādām vietām. Tagad viss nav tā kā pirms vairākiem gadsimtiem, kad sieviete varēja vākt kartupeļus, pēc tam dzemdēt bērnu un nekavējoties turpināt kartupeļu vākšanu. Bērns noteikti atvests ar mašīnu,” uzskata Lānemā.
