Latvija ar 450 gadus veco Kaņepju dižozolu iekļuvusi 2024. gada Eiropas gada koka finālā

Eiropas gada koka balva apvieno kokus ar interesantākajiem stāstiem no visas Eiropas, vienlaikus uzsverot cilvēka un dabas saiknes nozīmi, raksta euronews.com.

Kopš 2011. gada konkurss ir apkopojis unikālāko un skaistāko koku izlasi no visas Eiropas.

Ikviena valsts, kura vēlas piedalīties, izvirza vienu koku Eiropas konkursam, kas tiek nodots publiskai balsošanai tiešsaistē, lai noteiktu tā uzvarētāju. Šogad savu īpašo koku atlasei izvirzīja 15 valstis - to skaitā arī Latvija.

"Es neesmu saticis cilvēku, kurš man būtu teicis, ka viņiem nepatīk koki," saka Adams Holubs, Čehijas vides organizācijas “Nadace Partnerstvi” pārstāvis, kas organizē konkursu.

Holubs saka, ka konkursa galvenais mērķis ir veicināt attiecības starp koku un apkārtējās vides kopienām.

Apbalvošanas ceremonija tradicionāli notiek Eiropas Parlamentā, un tajā piedalās vairāki EP deputāti un cilvēki no katra nominētā koka kopienām.

Balsošana ir pieejama sabiedrībai tiešsaistē šeit līdz 22. februārim, un uzvarētājs tiks paziņots 20. martā Briselē.

Ikviens ir aicināts iepazīties ar konkursam izvirzīto koku stāstiem un nobalsot par savu favorītu šeit:

https://www.treeoftheyear.org/

Latviju pārstāv Ķaņepju ozols Jērcēnos, Valmieras novadā.

Apraksts konkursa organizētāju mājaslapā stāsta -

Kaņepju ozols - otrs lielākais ozols Latvijā un Baltijā - vietējās kopienas lepnums un simbols, kurā zem ozola vainaga cilvēki izvēlas atzīmēt īpašus mirkļus.

Ozola stumbru savulaik zibens pāršķēla uz pusēm, tā vidū atstājot lielu dobumu. Uz tā ir izgrebti dažādi vārdi un iniciāļi, no kuriem vecākie datēti ar 1886. gadu.

1933. gadā tā laika populārākais Latvijas žurnāls Atpūta izsludināja konkursu par varenāko ozolu, kurā Kaņepju ozols ieguva pirmo vietu.

Konkursā šogad piedalās arī kastaņkoks no Lietuvas, ozols no Igaunijas, tūkstoš gadus vecs olīvkoks no Itālijas un citi.