Pēc statistikas datiem, lielākā daļa lietuviešu dzīvo vai vēlas dzīvot savā mājā, tāpēc ne augstās procentu likmes, ne augstās mājokļu cenas neattur viņus no nekustamā īpašuma iegādes. Tomēr šobrīd ne visiem īpašuma iegāde šķiet laba doma. Par nekustamo īpašumu situāciju kaimiņvalstī raksta tv3.lt.
Lietuvas nekustamo īpašumu speciālisti stāsta, ka daļa cilvēku, nobijušies no iespējamā kara, pārdod savus mājokļus Lietuvā un pārvācas vai pat iegādājas citu nekustamo īpašumu ārzemēs.
Kāda portāla "tv3.lt" lasītāja apliecināja, ka šobrīd Lietuvā iegādāties mājokli ir riskanti kara draudu dēļ. Viņa stāsta, ka pirms gada ir apprecējusies un šobrīd dzīvo kopā ar vīru īrētā mājā.
“Visi jautā, kad pirksim paši savu mājokli. Tomēr mēs ar vīru nolēmām pagaidīt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs domājam, ka mājokļu cenas ir neadekvātas. Vai tas ir normāli, ka divu istabu mēbelēts dzīvoklis Viļņas rajonā maksā vairāk par 200 tūkstošiem eiro?
Turklāt kara draudi nekur nav pazuduši. Tāpēc jau mājokli sauc par “nekustamo īpašumu”, jo koferī to neliksim, un visus ietaupījumus var iznīcināt dažu minūšu laikā,” savu piesardzību skaidroja sieviete.
Viņa stāsta, ka abi ar vīru nolēmuši nogaidīt. “Vērosim, kā situācija mainīsies, varbūt viss nomierināsies un mājas kļūs lētākas, tad domāsim par sava nekustamā īpašuma iegādi. Varbūt šobrīd izdevīgāk ir pirkt mājokli ārzemēs, tad nebūs jādomā, kur skriet kara laikā. Šobrīd Lietuvā par dzīvokļa īri maksājam 500 eiro, ar komunālajiem maksājumiem sanāk līdz 700 eiro, tā kā izdevumus dalām uz pusēm, tā nav liela nauda,” sacīja sieviete.
Viņa atzina, ka ne visi tuvie cilvēki un draugi atbalsta lēmumu neiegādāties mājokli. "Viņi vienkārši nesaprot, kā mēs varam nevēlēties savu māju. Mēs vēlamies! Bet mēs nevēlamies riskēt. Galu galā vislabāk ir iepriekš sagatavoties jebkādiem pārsteigumiem. Mums tomēr ir jāgatavojas karam, lai arī kā mēs negribētu, lai tas mūs sasniegtu.”
Lietuvas nekustamo īpašumu mākleris Mants Mikočiūns stāstīja, ka iedzīvotāji pirms mājokļa iegādes patiešām apsver kara draudus.
“Ir cilvēki, kas baidās no kara. Viņi neko negaida, pārdod visus savus nekustamos īpašumus Lietuvā un brauc dzīvot uz ārzemēm. Bet tādi iedzīvotāji ir mazākums. Joprojām ir iedzīvotāji, kuri apsver plānu B kara gadījumā un tāpēc iegādājas brīvdienu māju ārzemēs. Kara laikā viņi tur varēs slēpties,” sacīja nekustamo īpašumu speciālists.
Viņaprāt, ja cilvēkam vajag māju, viņš to pērk. “Viens pircējs teica, ka, krieviem nākot, dzīvoklis lētāks vai dārgāks - nav svarīgi. Bet tagad kaut kur jādzīvo. Tātad, ja cilvēks šobrīd dzīvo divu istabu dzīvoklī, bet viņam vajag trīs istabu dzīvokli, viņš tādu iegādāsies. Taču īsti nav tā, ka cilvēki vispār neko nepērk, jo baidās no kara. Jā, šobrīd klienti bieži apsver kara iespējamību, taču parasti 9 no 10 tomēr izlemj iegādāties mājokli,” sacīja M. Mikočiūns.
Lietuvas bankas "Luminor" galvenais ekonomists Žigimants Maurics norādīja, ka mājokļa iegāde ir ļoti atkarīga no iedzīvotāju vēlmēm. Tomēr, pēc viņa teiktā, cilvēkiem, kuri iegādājušies savu mājokli, tas rūp vairāk nekā īrēts.
“Īpašums rada stimulu cilvēkam interesēties par šo īpašumu, rūpēties par vidi. Īpašuma tiesības kopumā ir viens no galvenajiem ekonomikas dzinējspēkiem. Ja cilvēkam ir bagātība, viņš rūpēsies arī par valsts labklājību vai valsts aizsardzību, kas šobrīd kļuvis īpaši aktuāls temats. Galu galā cilvēkam, kuram pieder īpašums, ir piederība valstī, kurā šis īpašums atrodas. Un, ja cilvēks īrēs mājokli, piemēram, Vācijā, viņš neinteresēsies par valsts labklājību. Tur cilvēki pat priecāsies, ja valstī situācija pasliktināsies, jo samazināsies īres maksas. Un, kad pienāks pārmaiņas, šāds cilvēks izvāksies un īrēs dzīvokli citā mikrorajonā vai pat citā valstī,” sacīja ekonomists.
Lietuvas bankas "Citadele" ekonomists Aleksandrs Izgorodins liecināja, ka ģeopolitiskajai situācijai ir pavisam neliela ietekme uz cilvēku izvēli - pirkt mājokli vai nē.
“Lietuvas patērētāji šobrīd ir ir sasnieguši tādu pašu līmeni, kāds bija pirms Covid-19 pandēmijas,” atzīmēja ekonomists. Pēc viņa teiktā, cilvēki nepērk mājokli citu apsvērumu dēļ. “Augstas procentu likmes attur iedzīvotājus no mājokļa iegādes. Daži cilvēki gaida, kad Eiropas Centrālā banka sāks tos samazināt. Šādi cilvēki meklē mājokli, bet nesteidzas to iegādāties. Svarīga ir arī iedzīvotāju pirktspēja, kas 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē bija ļoti ievainojama, bet vēlāk atguvās,” norādīja A. Izgorodins.
Viņš prognozē, ka vasaras sākumā nekustamā īpašuma tirgus kļūs krietni aktīvāks. “Tirgi prognozē, ka ECB līdz gada beigām samazinās procentu likmi, visticamāk, no jūnija. Tātad vasarā redzēsim būtisku nekustamā īpašuma kredītu pieprasījuma pieaugumu,” sacīja ekonomists.