Itālijas premjers Silvio Berluskoni vakar ieradās Tūnisijā, lai ar šīs valsts valdību mēģinātu vienoties par pasākumiem, kas realizējami, lai apturētu aizvien pieaugošo nelegālo imigrantu straumi – kopš janvāra vidus Itālijai piederošajā Lampedūzas salā ieradušies aptuveni 23 000 nelegālo ieceļotāju no Ziemeļāfrikas.
Itālijas varasiestāžu nepatiku izraisa arī fakts, ka citas Eiropas Savienības valstis nevēlas uzņemties solidāru atbildību un palīdzēt izmitināt bēgļus.
AP vēsta, ka Tūnisijas ārlietu ministrija noliegusi iepriekš Itālijas medijos pavīdējušās ziņas par abu pušu pozīciju saskaņošanu, un tas nozīmē, ka S. Berluskoni priekšā ir samērā sarežģītas sarunas. To gaisotnei par labu nenāks fakts, ka Itālijas premjers sev raksturīgajā augstprātībā un nesavaldībā pirms vizītes Tūnisijā paziņojis, ka cerot, ka «Tūnisijas valdība, kas nav ne ievēlēta, ne spēcīga, vismaz spēs nodrošināt policijas kontroli, lai nepieļautu jaunu migrantu grupu došanos uz Itāliju». S. Berluskoni piedraudējis, ka pretējā gadījumā Itālija būs spiesta izskatīt iespēju masveidā deportēt ieceļotājus atpakaļ uz Tūnisiju. AP arī norāda, ka pašreizējai pārejas laika valdībai, kas stājusies janvārī gāztā prezidenta Zinelabidina Ben Alī vietā, imigrantu problēmu risināšana nav prioritārais jautājums. Vienlaikus šī valdība ļoti baidās zaudēt suverenitāti un noraidījusi Itālijas ierosinājumu par praktisko palīdzību, kuru itāliešu armija un krasta apsardze varētu sniegt tūnisiešu krasta apsardzei.
Itālijas mediji norāda, ka, visticamāk, S. Berluskoni piedāvās Tūnisijai finansiālo palīdzību, kuras mērķis būtu radīt darba vietas un paaugstināt dzīves līmeni, līdz ar to atturot tūnisiešus no vēlmes meklēt laimi citur. Euronews atgādina, ka vēl Z. Ben Alī valdīšanas laikos bezdarba līmenis sasniedzis 14%, bet tagad tas pieaudzis – nemieri atbaidījuši investorus un iedragājuši Tūnisijas tūrisma industriju. Pagājušonedēļ ES paplašināšanas komisārs Stefans Fūle paziņoja, ka ES ir gatava dubultot attīstībai paredzēto finansiālo palīdzību Tūnisijai no 160 līdz 320 miljoniem eiro divu gadu laikā.
Pagājušās nedēļas nogalē, uzlabojoties laika apstākļiem, vēl vairāki tūkstoši ieceļotāju no Lampedūzas ar prāmjiem nogādāti Itālijas dienvidu provincēs. Līdz ar to salā palikuši aptuveni 2000 ieceļotāju, taču arī tas ir par daudz, jo vietējais bēgļu centrs spēj uzņemt tikai 800 migrantu. Turklāt piekrastē turpina ierasties aizvien jaunas laivas – svētdienas vakarā Itālijas krasta apsardze no kādas pa pusei nogrimušas laivas izglābusi 98 migrantus, to skaitā piecus bērnus.
Euronews ziņo, ka daudzi ieceļotāji, kuri jau nogādāti Itālijas kontinentālajā daļā, vēlas pilnīgu pārvietošanās brīvību Eiropas ietvaros. Daudziem tuvinieki dzīvo Francijā (bijušajā Tūnisijas koloniālajā metropolē), un šie cilvēki mēģina nokļūt pie viņiem – nedēļas nogalē no bēgļu centra Mandūrijā izbēguši vairāki simti imigrantu. Francija savukārt atteikusies viņus uzņemt, un šo soli nosodījusi ne tikai Itālijas valdība, bet arī ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma, kura uzsvērusi, ka saskaņā ar Šengenas līgumu Francijai neesot tiesību bloķēt robežu.