Zinātnieki brīdina par iespējamām katastrofālām klimata izmaiņām Eiropā

Pasauli jau drīz sagaida smagas globālas klimata pārmaiņas, un tieši Eiropai nāksies uzņemties lielāko smagumu, ziņo euronews.com.

Zinātnieki ir veiksmīgi modelējuši klimata lūzuma punktu, pēc kura liela Eiropas daļas iegrimtu dziļā sasalšanā, un tas varētu notikt ātrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš.

Izmantojot sarežģītu klimata modeli, pētnieki no Utrehtas universitātes Nīderlandē simulēja svarīgas Atlantijas okeāna straumes sabrukumu, kas pašlaik atnes silto ūdeni uz ziemeļiem un uztur maigu temperatūru Eiropā.

Pēkšņa šīs straumes pazušana mainītu laikapstākļus visā pasaulē, un Eiropa ciestu no vissmagākajām sekām. Kūstošie ledāji var izraisīt tā sabrukumu, bet kad tas notiks?

Atlantijas okeāna meridionālā apgāšanās cirkulācija (AMOC) ir svarīga okeāna straumju sistēma. Tā transportē siltu ūdeni, oglekli un barības vielas uz ziemeļiem caur Atlantijas okeānu, kur ūdens atdziest un iegrimst dziļumā.

AMOC palīdz sadalīt enerģiju pa planētu, pārvietojot siltumu cauri okeānam kā konveijera lenti un regulējot mūsu klimatu.

Siltais ūdens plūst uz ziemeļiem pa okeāna virsmu, saglabājot Eiropas klimatu maigāku. Kad šis ūdens atdziest, tas nogrimst, jo tā augstais sāļums palielina tā blīvumu. Pēc tam tas plūst atpakaļ uz dienvidu puslodi gar okeāna dibenu.

Taču pētījumi par pagātnes dramatiskās atdzišanas epizodēm Eiropā pēdējo 100 000 gadu laikā liecina, ka kūstošie ledāji var vājināt AMOC sāļuma un temperatūras izmaiņu dēļ.

Vai mēs tuvojamies katastrofas punktam?

Daži pētījumi liecina, ka klimata pārmaiņas var palēnināt straumes plūsmu. Kāds pētījums, kas veikts 2023. gadā, pamatojoties uz jūras virsmas temperatūru, liecināja, ka pilnīgs sabrukums varētu notikt laikā no 2025. līdz 2095. gadam.

Pastāv milzīga nenoteiktība par to, kā, kad un pat vai šis “pagrieziena punkts” patiešām varētu notikt, un scenārija modelēšana ir sarežģīta.

Nīderlandes komanda izmantoja superdatoru, lai veiktu līdz šim sarežģītāko modelēšanu, lai meklētu brīdinājuma zīmes par šo lūzuma punktu, atklājot, ka lūzuma punkts varētu pienākt mazāk nekā 100 gadu laikā.

"Pētījums pārliecinoši liecina, ka AMOC tuvojas lūzuma punktam, pamatojoties uz spēcīgu, fiziski pamatotu agrīnās brīdināšanas indikatoru," teica Ekseteras Universitātes klimata zinātnieks Tims Lentons, kurš nebija iesaistīts pētījumā.

"Tas nevar pateikt, cik tuvu ir lūzuma punkts, jo tas parāda, ka nav pietiekami daudz datu, lai veiktu statistiski ticamu novērtējumu,” viņš piebilda.

Pētījuma vadošais autors Renē van Vestens arī saka, ka pašlaik nav pietiekami daudz datu, lai pateiktu kaut ko galīgu par iespējamo AMOC sabrukumu nākotnē. Ir nepieciešams vairāk pētījumu, lai izstrādātu laika grafiku.

"Varam tikai teikt, ka mēs virzāmies uz lūzuma punktu ātrāk, nekā mēs domājām iepriekš.”

Ja AMOC sabrūk, iepriekšējie pētījumi liecina, ka radītā ietekme uz klimatu būtu gandrīz neatgriezeniska. Tas nozīmētu smagas globālas sekas ar klimata pārmaiņām, Eiropai uzņemoties to lielāko smagumu.

Dažās Eiropas daļās temperatūra varētu pazemināties līdz pat 30 grādiem, piemēram, Londonā gaisa temperatūra atdzistu par 10 grādiem.

Ziņojuma autori saka, ka "nekādi reāli adaptācijas pasākumi nevar tikt galā ar tik straujām temperatūras izmaiņām".

Savukārt temperatūra dienvidu puslodē paaugstināsies, mainoties mitrajām un sausajām sezonām Amazones lietus mežos.

Tas varētu nozīmēt mazāku nokrišņu daudzumu un jūras līmeņa paaugstināšanos līdz vienam metram Eiropas piekrastes zonās.