Baltijas jūrā atrasta milzu siena var būt viena no vecākajām zināmajām medību būvēm, kas izmantota akmens laikmetā, un tā var mainīt to, kas ir zināms par mednieku - vācēju dzīvesveidu pirms aptuveni 10 000 gadu.
Pētnieki un studenti no Ķīles universitātes Vācijā saskārās ar pārsteidzošo akmeņu rindu aptuveni 21 metra dziļumā zem ūdens, veicot jūras ģeofizikālo izpēti gar Mēklenburgas līča jūras dibenu, aptuveni 9,7 kilometrus no krasta pie Rerikas pilsētas Vācijā.
Atklājums, kas izdarīts 2021. gada rudenī, atrodoties uz izpētes kuģa "RV Alkor”, atklāja sienu, kas veidota no 1670 akmeņiem vairāk nekā viena kilometra garumā. Akmeņi bija gandrīz ideāli saskaņoti, tāpēc šķiet maz ticams, ka būve ir veidojusies dabas procesu rezultātā.
Saskaņā ar pētījumu, siena tika uzcelta pirms vairāk nekā 10 000 gadu gar ezera vai purva krasta līniju. Tajā laikā šajā apgabalā bija daudz akmeņu, ko radīja ledāju pārvietošanās.
"Tolaik kopējais Ziemeļeiropas iedzīvotāju skaits visticamāk nepārsniedza 5000 cilvēku. Viens no viņu galvenajiem barības avotiem bija ziemeļbriežu ganāmpulki, kas sezonāli migrēja pēc leduslaika ainavā,” sacīja pētījuma līdzautors Dr. Marsels Bredtmelers. “Siena, iespējams, tika izmantota, lai ziemeļbriežus ievestu sprostā starp blakus esošo ezermalu un sienu, kur akmens laikmeta mednieki tos varēja vieglāk nogalināt ar saviem ieročiem.
Atklājums maina to, kā pētnieki domā par ļoti mobilām grupām, piemēram, medniekiem-vācējiem,” sacīja Bredtmelers. Viņš teica, ka „veidojot masīvu pastāvīgo būvi, piemēram, sienu, šīs reģionālās grupas varēja būt vairāk piesaistītas savai atrašanās vietai, nekā tika uzskatīts iepriekš”.
Atklājums iezīmē pirmo akmens laikmeta medību būvi Baltijas jūras reģionā. Citur pasaulē aizvēsturiskas medību būve ir atrastas ASV un Grenlandē, kā arī Saūda Arābijā un Jordānijā.