Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 13. februārī. Ukraina jau gandrīz divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:30. Krievijas iebrukuma rezultātā kultūras pieminekļiem un objektiem Ukrainā nodarīti postījumi 3,5 miljardu dolāru apjomā, liecina UNESCO aplēses. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Ukrainas kultūras, tūrisma un izklaides joma zaudējusi 19 miljardus dolāru lielus ieņēmumus.
21:45. Ukrainas gaisa aizsardzība notrieca Krievijas raķeti X-59, tuvojoties Odesai: tika bojātas vairākas ēkas, ziņo pravda.com.ua.
21:20. ASV prezidents Džo Baidens otrdien mudināja Pārstāvju palātu apstiprināt ilgi atlikto likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai, ar aicinājumu nākot klajā pēc tam, kad likumprojekts par palīdzību ārvalstīm bija atbalstīts Senātā. "Ja mēs nestāsimies pretī tirāniem, kas cenšas iekarot vai sadalīt savu kaimiņu teritorijas, sekas Amerikas nacionālajai drošībai būs būtiskas," sacīja Baidens.
20:10. Krievijas diktators Vladimirs Putins caur starpniekiem piedāvājis ASV iesaldēt konfliktu Ukrainā, bet sarunas izgāzušās, otrdien vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz trim Krievijas amatpersonām, kas ir pazīstamas ar abu pušu starpnieku sarunām.
18:45. Krievija var izturēt vēl trīs bruņutehnikas smagu zaudējumu gadus, teikts Londonā bāzētā Starptautiskā stratēģisko studiju institūta (IISS) ziņojumā. Pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara gaitā Krievija zaudējusi vairāk nekā 3000 tanku, un tas ir skaits, kas ir līdzvērtīgs pirmskara potenciālam. Tiesa, Krievijai noliktavās ir pietiekamas zemākas kvalitātes bruņutehnikas rezerves, lai kompensētu zaudējumus turpmāko gadu laikā, norāda domnīca.
17:57. Krievi uz Odesas pilsētu palaiduši vadāmu gaiss-zeme raķeti Kh-59 no taktiskās lidmašīnas, kas manevrēja virs Melnās jūras. Gaisa aizsardzības sistēma veiksmīgi iznīcināja gaisa mērķi, ziņo medijs "Ukrainska Pravda"
Pārtvertās raķetes atlūzas sabojāja civilo infrastruktūru, tostarp neapdzīvotu jaunceltni un daudzdzīvokļu māju piekrastes zonā. Par laimi, cietušo nebija.
16:48. ASV vēstniece NATO Džuliana Smita otrdien paziņoja, ka negaida, ka alianse šā gada jūlijā Vašingtonā gaidāmajā samitā aicinās Ukrainu kļūt par NATO dalībvalsti.
"Runājot par samitu šovasar, es negaidu, ka alianse paziņos par uzaicinājumu," telekonferencē ar žurnālistiem sacīja Smita.
Vienlaikus viņa apliecināja, ka tikšanās būs signāls Ukrainai, ka sabiedrotie "sper konkrētus soļus", lai tuvinātu Kijivu dalībai NATO, kā arī signāls Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka viņi "nekur nepazudīs", turpinot atbalstīt Ukrainu "tik ilgi, cik tas būs nepieciešams".
15:49. Krievijas triecienos vairākos Ukrainas reģionos otrdien nogalināti pieci mierīgie iedzīvotāji, ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām.
Mierīgie iedzīvotāji Krievijas triecienos nogalināti Ukrainas ziemeļaustrumos, dienvidos un centrālajā daļā. Harkivas apgabalā nogalināti trīs cilvēki, bet Vovčanskā, kas atrodas septiņus kilometrus no robežas ar Krieviju, nogalināta 61 gadu veca sieviete.
Divi mierīgie iedzīvotāji vīrieši vēl pirms tam rīta pusē zaudēja dzīvību, kad krievi netālu no Kupjanskas Kuriļivkā apšaudīja lauksaimniecības uzņēmumu.
14:48. ASV Senāts apstiprinājis likumprojektu, kas cita starpā paredz piešķirt Ukrainai 60 miljardus dolāru lielu palīdzību, taču sagaidāms, ka republikāņu kontrolētā Pārstāvju palāta to noraidīs.
Par likumprojektu, kas paredz militāro palīdzību arī Izraēlai un Taivānai, balsoja 70 senatori, bet pret - 29.
Gandrīz 20 republikāņi balsojumā pieslējās demokrātiem, tomēr republikāņi Pārstāvju palātā, kuru vidū ir daudz bijušā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju, draudējuši, ka likumprojektu neatbalstīs tā esošajā formā.
13:47. Polijas lauksaimniecības ministrs Česlavs Siekierskis atvainojies Ukrainai par graudu izbēršanas incidentu lauksaimnieku protestu laikā. Siekierskis sacīja, ka graudu izbēršana "nav pilnīgi piemērota protesta forma", taču vienlaikus piebilda, ka to "bieži izmanto dažādu valstu lauksaimnieki".
Jau ziņots, ka svētdien poļu lauksaimnieki, kas protestēja pie Ukrainas robežas, netālu no Jahodinas-Dorohuskas kontrolpunkta izbēra graudus no trim Ukrainas kravas automašīnām.
12:48. Krievijas militārā apelācijas tiesa otrdien piespriedusi piecu gadu ieslodzījumu sociologam Borisam Kagarlickim, kurš kritizēja Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Sākotnēji Kagarlickim tika piemērota 600 000 rubļu (aptuveni 6000 eiro) sodanauda par Kremļa militārās kampaņas nomelnošanu sociālajos medijos. Naudas sods apsūdzētajam par "terorisma attaisnošanu" daudziem bija pārsteigums, ņemot vērā Maskavas masveida vēršanos pret disidentiem.
11:32. Neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopojis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.
11:00. Krievijas raķešu uzbrukumos Nikopolei agrā 13. februāra rītā gājis bojā civiliedzīvotājs, ziņo pravda.com.ua.
09:27. Ukraiņu karavīri notriekuši 16 no 23 lidrobotiem "Shahed", ko Krievija naktī uz otrdienu raidīja uz Ukrainu, ziņo Ukrainas Gaisa spēki. Lidroboti tika palaisti no Krievijas Krasnodaras novada un Krimas. Uzbrukumu atvairīšanā bija iesaistītas Ukrainas Gaisa spēku un armijas mobilās vienības.
08:43. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 397 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1090 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6424 tankus, 12 004 bruņutransportierus, 9500 lielgabalus, 981 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 667 zenītartilērijas iekārtas, 332 lidmašīnas, 325 helikopterus, 7332 bezpilota lidaparātus, 1882 spārnotās raķetes, 24 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 12 623 automobiļus un autocisternas, kā arī 1518 specializētās tehnikas vienības.
08:13. Krievijas eksklāva Kēnigsbergas (Karaļauču) gubernators Antons Aļihanovs paudis viedokli, ka par karu Ukrainā daļēji atbildīgs esot vācu filozofs Imanuels Kants. Aļihanovs krievu politologu konferencē norādījis, ka Kants ir "viens no moderno Rietumu intelektuālajiem radītājiem".
Aļihanovs atzinis, ka viņa vārdi esot "zināma provokācija", taču piebildis, ka vēlētos "parādīt, ka Imanuelam Kantam, kurš dzimis šeit gandrīz pirms 300 gadiem, ir gandrīz tieša saikne ar globālo haosu (..), ar ko mēs saskaramies. Vēl vairāk, viņam ir tieša saikne ar militāro konfliktu Ukrainā".
07:09. ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons pirmdien norādīja, ka republikāņu kontrolētais Kongresa apakšnams nepieņems likumprojektu par papildu palīdzību Ukrainai, kura pieņemšana šonedēļ ir gaidāma Senātā.
95 miljardu ASV dolāru vērtā pakotne šajā likumprojektā ietver finansējumu Izraēlas karam pret "Hamās" un ASV stratēģiskajai sabiedrotajai Taivānai, bet lauvas tiesa - 60 miljardi dolāru - ir paredzēta, lai palīdzētu Ukrainai papildināt munīcijas un ieroču krājumus un apmierināt citas svarigākās vajadzības karā pret Krieviju.
00:10. Pirmdienas vakarā, Polijas pusē bija bloķēti pieci robežšķērsošanas punkti starp Ukrainu un Poliju, ziņo medijs "Ukrainska Pravda", atsaucoties uz valsts robežsargiem.
Jau ziņots, ka lauksaimnieki no visas Polijas 9. februārī, sāka jaunu protesta akciju. Tajā tiek bloķēti Polijas un Ukrainas robežkontroles punkti un paredzēts, ka akcija ilgs 30 dienas.