"Politico" izpētījis, kā Zalužnijs zaudēja prezidenta labvēlību

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis no Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka amata atlaida ģenerāli Valēriju Zalužniju, tādējādi izbeidzot vairākus mēnešus ilgo spriedzi starp līderiem, raksta "Politico".

Lai gan ģenerālis bija viens no Ukrainas līderiem, jo, tieši pateicoties viņa lomai, pirmajā pilna mēroga Krievijas uzbrukumā pirms diviem gadiem to izdevās atvairīt, viņš tiek uzskatīts par potenciālu Zelenska politisko sāncensi un Ukrainas armija pret viņu ir izturējusies mazāk pacietīgi.

Viņam bija arī saspīlētas attiecības ar Vašingtonu pēc tam, kad viņš un ASV militārie vadītāji nebija vienisprātis par to, kā veikt 2023. gada vasaras pretuzbrukumu.

Tiek atzīmēts arī, ka vairākus mēnešus pirms atlaišanas atklājās asas nesaskaņas starp Ukrainas prezidentu un Zalužniju, kas atspoguļoja saspīlējumu Kijivā, milzīgo darbaspēka zudumu, vasaras pretuzbrukuma neveiksmes un samazinājumu ieroču un munīcijas piegādē.

Kāda augsta Ukrainas militārpersona sacīja, ka augstāko militāro amatpersonu vidū pieaug neapmierinātība, ka Zalužnijs pavada "daudz laika sociālajā tīklā "Facebook", parādot, kā viņš dara lietas", kamēr frontes līnijās maz kas mainās taktiski vai stratēģiski.

Tomēr nav iespējams ignorēt Zalužnija izšķirošo lomu pilna mēroga kara pirmajās dienās, lai atvairītu masveida Krievijas ofensīvu pret Kijivu, un to, ka viņš pietiekami ilgi aizkavēja Maskavas karaspēku, lai ierastos Rietumu palīdzība. Pēc tam 2022. gada beigās viņš vadīja Ukrainas karaspēku satriecošā pretuzbrukumā, kurā atkaroja lielas teritorijas.

Viņš arī izveidoja spēcīgas attiecības ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu un citiem augsta ranga Rietumu ģenerāļiem, kas bija ļoti svarīgi militārā atbalsta nodrošināšanai 2022. un 2023. gadā.

"Armija lieliski cīnījās Zalužnija vadībā, taču viņu vāji atbalstīja valdība un parlaments," saka bijušais britu virsnieks un Rīgā bāzētā Baltijas drošības fonda militārais eksperts Glens Grānts, norādot uz spriedzi saistībā ar iestrēgušo mobilizācijas likumu - Zalužnijs vēlas palielināt karavīru skaitu, taču tas ir politiski bīstami.

Saskaņā ar Austrijas militārā analītiķa Toma Kūpera teikto, Zalužnijs tika kritizēts arī par to, ka viņš nav pabeidzis Ukrainas bruņoto spēku pārveidi par Rietumu tipa karaspēku, neuzlaboja loģistiku un rotē kareivjus prom no frontes līnijas, lai dotu viņiem iespēju atpūsties un atgūties, neatstājot ierakumos uz visu kara laiku.

Grants norādīja uz dažām problēmām vadībā.

"Daži no vājākajiem ģenerāļiem ir palikuši savās vietās, bet labākie palikuši dīkstāvē. Nav skaidrs, kurš te ir vainīgs," viņš sacīja, bet pēc tam piebilda: "Zalužnijs ir labākais motivētājs. To, kā viņam trūkst prasmēs un vadības zināšanās, viņš kompensē ar savu raksturu."

Bet ar to nepietika. Zelenska un Zalužnija attiecības ir bijušas saspringtas jau vairākus mēnešus, kopš 2023. gada vasarā notika vilšanās pretuzbrukumā.

Daži amerikāņu un Rietumu padomdevēji ieteica veikt lielākus, mērķtiecīgākus uzbrukumus noteiktām pozīcijām, kas nosūtītu Ukrainas spēka masas pret Krievijas nocietinājumu vājajām vietām.

Kad sākās kaujas, jauns ukraiņu karaspēks, ko apmācīja Rietumu militārpersonas, bet kam nebija kaujas pieredzes, cīnījās, lai tiktu galā ar brutālajiem uzbrukumiem, stājoties pretī Krievijas aizsardzībai. Pēc vairāku mēnešu kaujām Ukrainai izdevās atgūt tikai dažus kilometrus teritorijas uz milzīgu dzīvā spēka un tehnikas zaudējumu rēķina.

Šī situācija atstāja Zalužniju atvērtu uzbrukumam, turklāt starp Zalužniju un Pentagonu bija arī domstarpības par to, kā būtu jāveic pretuzbrukums.

Pentagons ir uzstājis, lai Ukrainas militārpersonas sāktu lielu ofensīvu, koncentrējoties uz vienu jomu, kurā eksperti uzskata, ka izrāviens ir iespējams. Tā vietā Kijiva izvēlējās vairākas ofensīvas visā frontē, uzskatot, ka tas apgrūtinās krieviem vienlaikus nocietināt vairākas teritorijas.

"Lai gan vaina par to gulēja uz Zalužnija pleciem, viņu arī ierobežoja Zelenskis, kuram bija pēdējais vārds militāros jautājumos, un tāpēc ASV turpināja kliegt uz nepareizo personu," norādīja Rietumu padomnieks.

Kāds ukraiņu virsnieks norādīja, ka "iznīcības karš ir ļoti, ļoti slikta izvēle Ukrainai". Pēc viņa teiktā, Ukrainai vajadzētu izmantot “asimetrisku” pieeju, kas vērsta uz aizsardzības un rūpniecības objektiem Krievijas iekšienē, “lai tos salauztu, nevis šīs gaļas maļamās mašīnas”, kas ilgtermiņā ir izdevīgi Krievijai ar tās daudzajiem miljoniem iedzīvotāju un lielām ekipējuma un ieroču rezervēm.

Novembrī Zalužnijs laikrakstam "Economist" sacīja, ka karš ir nonācis strupceļā, izraisot asu Zelenska un viņa padomnieku nosodījumu. Zalužnija raksts piespieda Zelenski pārliecināt savus partnerus par pretējo.

"Kaitināja arī fakts, ka Zalužnija svīta atklāti un publiski apspriež Zalužnija prezidenta izredzes," sacīja Kijivā bāzētā politisko pētījumu centra "Penta" galvenais analītiķis Vladimirs Fesenko. "Tā nav cīņa par varu. Bet, ja viņš neatlaidīs Zalužniju, tad pēc kāda laika sāksies duālā vara. Un tas jau tagad ir nepieņemami, un tas Zelenskim būs izaicinājums.”

Dažas dienas pēc tam, kad Zalužnija iespējamā atkāpšanās kļuva publiska, ģenerālis CNN publicēja rakstu, kurā paziņoja, ka viņa karavīriem ir jāapgūst jaunas apmācības formas un jauni ieroči, lai pilnībā izmantotu savas priekšrocības jaunu nāvējošu bezpilota lidaparātu radīšanā.

Arī politiskās iekšējās cīņas Kijivā nepalīdz izkļūt no politiskā strupceļa Vašingtonā, kur Kongresa republikāņi bloķē finanšu paketi ar kritisko palīdzību Ukrainai, jo Ukrainas bruņotajos spēkos beidzas munīcija, apgrūtinot Krievijas okupantu savaldīšanu.

Šo notikumu atzīmē arī Maskavā. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka ziņas par Zalužnija atlaišanu liecina, ka Kijivā "lietas neiet ļoti labi".

Nikolajs Beleskovs, labdarības fonda "Come Back Alive" vecākais militārais analītiķis, kas palīdz Ukrainas armijai ar piegādēm, uzskata, ka, "lai kā notikumi attīstītos saistībā ar izmaiņām vadībā, Ukrainas galvenais uzdevums paliek nemainīgs - izstrādāt un īstenot augstas kvalitātes militāro stratēģiju 2024. gadā”.

Ņemot vērā Krievijas pašreizējās darbaspēka un materiālās priekšrocības, kā arī ASV atbalsta trūkumu, ASV padomnieks norādīja, ka šogad pastāv reāls risks, ka Krievija turpinās uzbrukuma centienus, nogurdinot Ukrainas spēkus, līdz Kijiva "būs spiesta risināt sarunas no arvien neizdevīgākas pozīcijas”.