ES stiprinās pilsoņu tiesības uz konsulāro aizsardzību un palīdzību trešās valstīs

Tādu ārkārtas situāciju un krīžu laikā kā tagad Japānā, Lībijā vai Ēģiptē ES pilsoņiem ārzemēs ir tiesības lūgt palīdzību jebkurā ES konsulātā vai vēstniecībā, ja viņu valsts konkrētajā zemē nav pārstāvēta. ES dalībvalstīm ir arī jāpalīdz pilsoņiem evakuēties, it kā tie būtu šo dalībvalstu pilsoņi.

ES līgumi un ES Pamattiesību harta garantē šīs tiesības, kas ir būtiska ES pilsonības sastāvdaļa. Aizsardzība aptver arī ikdienas situācijas, piemēram, nozagtu pasi, nopietnu nelaimes gadījumu vai slimību.

Tomēr daudzi eiropieši nav informēti par šīm tiesībām. Arvien vairāk ES pilsoņiem dzīvojot, ceļojot un strādājot ārvalstīs – eiropieši katru gadu veic vairāk nekā 90 miljonus ceļojumu ārpus ES un aptuveni 30 miljoni dzīvo valstīs ārpus ES –, informētības palielināšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Politikas paziņojumā par konsulāro aizsardzību trešās valstīs Eiropas Komisija izklāsta konkrētus pasākumus, kā palielināt ES pilsoņu informētību par savām tiesībām. Nākamajā gadā Komisija ierosinās koordinācijas pasākumus, lai atvieglotu pilsoņu ikdienas konsulāro aizsardzību. Turklāt Komisija uzsāk īpašas konsulārās aizsardzības jautājumu tīmekļa vietnes darbību. Šī tīmekļa vietne sniedz konsulāro vai diplomātisko pārstāvniecību adreses valstīs ārpus ES, kā arī pieeju visu dalībvalstu ceļošanas konsultāciju pakalpojumiem.

"Eiropieši sniedz palīdzīgu roku, lai palīdzētu cilvēkiem Japānā un Lībijā, kurās ir ārkārtas situācijas," sacīja ES tieslietu komisāre un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga. "Šo problēmu ielokā mēs redzam Eiropas solidaritāti rīcībā. Dalībvalstis apvienojas, lai palīdzētu evakuēt viena otras pilsoņus.Arvien vairāk ES pilsoņiem strādājot un ceļojot ārzemēs, ir būtiski, lai visi zinātu, kur un kā saņemt palīdzību krīzes gadījumā neatkarīgi no tā, kur pasaulē viņi atrodas, un neatkarīgi no viņu pilsonības."

Uz trešām valstīm ceļojošo ES pilsoņu skaits pieaug; viņi veikuši vairāk nekā 90 miljonus ceļojumu 2008. gadā, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar vairāk nekā 80 miljoniem ceļojumu 2005. gadā. Vairāk nekā 30 miljoni ES pilsoņu pastāvīgi dzīvo trešā valstī, bet visas 27 dalībvalstis ir diplomātiski pārstāvētas tikai trīs valstīs (ASV, Ķīnā un Krievijā).

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ES pilsoņiem ir augstas prasības attiecībā uz palīdzību ārvalstīs. 62 % sagaida tāda paša veida palīdzību no citas ES valsts vēstniecības, kādu tie saņemtu no savas valsts vēstniecības (skatīt pielikumu). Tomēr daudzi eiropieši un konsulārās amatpersonas joprojām nav informētas par ES pilsoņa tiesībām saņemt šādu aizsardzību. Komisija palielinās ES pilsoņu un konsulāro amatpersonu informētību par tiesībām vērsties to dalībvalstu vēstniecībās/konsulātos, kas nav pilsoņa valsts vēstniecība, kā arī par to, kā šīs iestādes sasniegt un kāda veida palīdzība var tikt piedāvāta.

Dalībvalstis varētu informēt savus pilsoņus par šīm tiesībām, izsniedzot jaunas pases. 20 dalībvalstis jau ir izlēmušas izmantot šo pieeju.

Nesenie notikumi Japānā, Lībijā un Haiti apliecināja konsulārā atbalsta nozīmību ārvalstu pilsoņiem, kas ir nonākuši krīzes situācijā ārvalstīs. Lībijā bija aptuveni 6000 ES pilsoņu, kad radās krīzes situācija, bet tikai astoņām dalībvalstīm tur ir pārstāvniecības. 2011. gada 9. martā tur joprojām atradās 1345 ES pilsoņi.

Palīdzība tika koordinēta, izmantojot telekonferences un ES Kopīgā situāciju centra drošo tīmekļa vietni. Dalībvalstis nodrošina viena otras pilsoņus ar pagaidu ceļošanas dokumentiem un evakuācijas lidmašīnās atrod vietas personām, kas nav ES pilsoņi. Haiti aptuveni 2700 ES pilsoņus skāra 2010. gada zemestrīce, bet tikai pusei no ES valstīm tur bija diplomātiskās pārstāvniecības.

Japānā, kur nav pārstāvētas tikai Malta un Kipra, aptuveni 1000 pilsoņu sazinājās ar valsts konsulārajiem dienestiem un lūdza palīdzēt pamest Japānu. Vācija palīdzēja evakuēt Vācijas pilsoņus un vismaz 18 citus ES pilsoņus ar nofraktētu autobusu no Sendai pilsētas.

Šajās ārkārtas situācijās Eiropas solidaritātei bija vitāla nozīme. Lībijā ES ātri rīkojās un uzsāka civilās aizsardzības mehānismu, kas palīdz koordinēt un līdzfinansēt evakuācijas transporta izmaksas. Rezultātā Ungārija, piemēram, ar lidmašīnu no Tripoles pārveda 29 rumāņus, 27 ungārus, 20 bulgārus, astoņus vāciešus, sešus čehus un sešus citus ES pilsoņus un ārpus ES esošu valstu pilsoņus.

Nedrīkst pamest nevienu ES pilsoni. ES delegācijas kā Eiropas Ārējās darbības dienesta daļa arī var palielināt pilsoņu informētību par dalībvalstu aizsardzību un sniegt atbalstu. Tā tas notika jau krīzes laikā Gazā 2009. gadā, kad, pateicoties ES delegācijas atbalstam, bruņotos autobusos tika evakuētas gandrīz 100 personas.

Lai arī tiesībām uz konsulāro aizsardzību ir izšķiroša nozīme krīzes situācijā, šīs tiesības ir piemērojamas arī ikdienišķākās situācijās, piemēram, pazaudētas vai nozagtas pases, smaga nelaimes gadījuma vai slimības gadījumā, vai pēc vardarbīga nozieguma. Tomēr dalībvalstu konsulārās jomas tiesību akti atšķiras. Atkarībā no tā, pie kuras valsts ES pilsonis vēršas, piedāvātais aizsardzības līmenis var atšķirties. Dalībvalstis var piešķirt finansiālus avansus galvenokārt par nelielām summām (piemēram lidojumam mājās vai viesnīcai). Tai dalībvalstij, kura palīdz, ir jālūdz iepriekšēja atļauja no pilsoņa mītneszemes, kura tad šai dalībvalstij atlīdzina izmaksas. Pilsoņa mītneszeme tad var lūgt pilsonim atlīdzināt izmaksas.

Dalībvalstīm tiek kompensētas izmaksas arī tad, ja tās evakuē ES pilsoņus bez pārstāvniecības. Tomēr praksē pašreizējie noteikumi par līdzekļu atlīdzināšanu bieži vien netiek piemēroti. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu palīdzību ES pilsoņiem bez pārstāvniecības un rosinātu dalībvalstis uzņemties arvien proaktīvāku lomu krīžu laikā, kurās ir iesaistīti viņu pašu pilsoņi, Komisija izskata, kā vēl vairāk atvieglot un vienkāršot atlīdzināšanas procedūras.

Komisija turpmāko 12 mēnešu laikā arīiesniegs juridiskus priekšlikumus, lai:

- uzlabotu juridisko noteiktību attiecībā uz darbības jomu, nosacījumiem un procedūrām saistībā ar konsulāro aizsardzību un optimizētu resursu izmantojumu, tostarp krīžu laikā;

- izveidotu koordinācijas un sadarbības pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu ikdienas konsulāro aizsardzību ES pilsoņiem, kuriem nav savas pārstāvniecības, un risinātu jautājumu par konsulārās aizsardzības krīzes situācijās finansiālu kompensēšanu.

ES līgumi garantē visiem ES pilsoņiem tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu sniegto aizsardzību, ja pilsoņi ceļo vai dzīvo ārpus ES un viņu pašu valstij nav pārstāvniecības. Gandrīz visās pasaules valstīs vismaz vienai ES dalībvalstij nav pārstāvniecības.