Laikā, kad bijušais premjers, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš devās ceļā ar privātiem lidmašīnu reisiem, brīvas vietas bija arī regulārajos reisos, vēsta LTV raidījums "Panorāma". Atsevišķos gadījumos lidmašīnā uz to pašu galamērķi tajā pašā dienā, kad Kariņš izmantoja specreisus, bijušas pat 100 brīvas vietas regulārajā reisā.
"Apvienotā saraksta" (AS) politiķis, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns uzskata, ka no "airBaltic" saņemtās ierobežotās pieejamības ziņas par komercreisu alternatīvām Krišjāņa Kariņa (JV) pagātnes specreisiem būtu jāizmanto valsts tēriņu lietderības pārbaudē. Tā viņš sacīja Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē
AS ap janvāra vidu iesniegtajā pieprasījumā satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P) pārmeta Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" "informācijas slēpšanu" saistībā ar pieejamām vietām komercreisos kā alternatīvām bijušā Ministru prezidenta, pašreizējā ārlietu ministra Kariņa speciālajiem avioreisiem.
Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Čudars (JV) sēdes sākumā informēja, ka Satiksmes ministrija (SM) sniegusi atbildi ar "airBaltic" attiecīgajiem datiem, kas gan ir komercnoslēpums, tāpēc tās pieejamība ir ierobežota. Komisijas deputātiem ir pieejama šī komercnoslēpumu saturošā informācija.
Smiltēns negatīvi novērtēja, ka atbildē uz pieprasījumu nav saņemts satiksmes ministra vērtējums tam, ka "airBaltic" iepriekš nesniedza AS jau iepriekš prasīto informāciju, kā arī par dažām citām lietām. Tajā skaitā "vispār nekāda atbilde" neesot sniegta uz jautājumu, vai no Briškena vai citām amatpersonām būtu uzdots "airBaltic" nesniegt informāciju, atzīmēja Smiltēns.
Savukārt, piemēram, aviokompānijai "LOT Polish Airlines" neesot bijis problēmu iesniegt to pašu informācijas apjomu, uzsvēra politiķis. "Ļoti interesants jautājums, kādā veidā ["airBaltic" rīcībā esošie dati] ir kļuvusi par ierobežotas pieejamības informāciju," akcentē Smiltēns.
AS deputāts pauda, ka "airBaltic" sniegto informāciju komisija var nosūtīt izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei, jo Smiltēna skatījumā no tā secināma "acīmredzama nesaimnieciska rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem" no par Kariņa speciālreisiem atbildīgo puses.
SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs uzsvēra, ka SM atbildi uz deputātu pieprasījumu sniegusi nekavējoties.
"Neviens mūs nav ietekmējis," akcentēja Dubkēvičs, norādot, ka no valsts amatpersonām nav saņemti nekādi aizliegumi sniegt "airBaltic" informāciju deputātiem. Deputātiem sniegtā ierobežotās pieejamības informācija satur ziņas arī par konkrētām brīvajām sēdvietām attiecīgajos "airBaltic" reisos.
Smiltēns vaicāja, kādu apdraudējumu radītu šīs informācijas publiskošana, ņemot vērā, ka par lidojumiem attiecīgie dati agrāk jau esot bijuši pieejami publiski. AS politiķim citādi rodas iespaids, ka informācija netiekot publiskota visiem, jo tā radot riskus Kariņam un viņa pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai".
Satiksmes ministra partijas biedrs, "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs akcentēja, ka nav pamata pārmetumiem par informācijas nesniegšanu, jo deputāti ir saņēmuši attiecīgos datus no "airBaltic". Politiķis skaidroja, ka attiecīgā informācija var būt komerciāli sensitīva, jo, ja tā tiktu publiskota, "airBaltic" konkurenti ziņas par reisu piepildījumu varētu izmantot savā labā attiecībā uz reisu plānojumu.
Dubkēvičs norādīja, ka ņemot vērā spraigo konkurenci avio pārvadājumu nozarē, aviokomopānijas "Ryanair" un "Wizz air" ir atteikušās sniegt pēc AS rosinājuma SM un Civilās aviācijas aģentūras prasīto informāciju. Atbilstoši regulējumam SM un CAA neesot likumīgu iespēju saņemt šo komercnoslēpumu saturošo informāciju, ja uzņēmums atsakās sniegt šos datus, jo tie neattiecas uz valsts funkciju uzturēšanu, pauda SM parlamentārais sekretārs.
AS pieprasījums komisijas sēdē netika atbalstīts, reizē to vēl plānots skatīt Saeimas sēdē.