Igaunijas skolotāji pārtrauc streiku

© Oksana Džadana/MN

Igaunijas skolotāji otrdien piekrita vadības piedāvājumam par algu palielinājumu, tāpēc pārtrauc streiku, kas sākās 22.janvārī, paziņoja Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītājs Rēmo Voltri.

"Streiks ir beidzies. Skolas rīt strādās kā parasti," preses konferencē norādīja Voltri.

Viņš sacīja, ka arodbiedrība ar Izglītības ministriju 19.februārī sāks sarunas par darba koplīgumu.

Valdība otrdien nolēma piešķirt 5,7 miljonus eiro skolotāju algu palielināšanai. Par šiem līdzekļiem skolotāju minimālā mēnešalga tiks palielināta līdz 1820 eiro.

Pēc izglītības ministres Kristīnas Kallasas teiktā 5,7 miljoni eiro tiks iegūti, samazinot Izglītības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Lauksaimniecības ministrijas, Reģionālās attīstības ministrijas un Sociālo lietu ministrijas izdevumus.

Izglītības ministrijai pagājušajā rudenī sarunās neizdevās vienoties ar Izglītības darbinieku arodbiedrību, kas uzstāja uz pedagogu minimālās algas palielināšanu. Pēdējā sarunu kārta notika 1.decembrī. Tajā skolotājiem tika piedāvāts minimālās algas paaugstinājums par 3,1% jeb līdz 1803 eiro, nevis 1,77%, kā sākotnēji piedāvāja valdība. Skolotāji, kuri sākotnēji pieprasīja minimālās algas palielinājumu par 11%, šo priekšlikumu noraidīja. Sarunas, kas notika valsts samierinātāja pārraudzībā, oficiāli noslēdzās 6.decembrī, kad valsts samierinātājs parakstīja domstarpību protokolu. Tas nozīmēja, ka valdība var noteikt skolotāju minimālo algu nākamajam gadam pēc saviem ieskatiem, savukārt arodbiedrībai ir tiesības streikot.

Izglītības darbinieku arodbiedrība nolēma 22.janvārī sākt vispārēju beztermiņa streiku.

Sākumā streikā piedalījās vairāk nekā 9000 pedagogu 330 skolās, taču pēdējās dienās streikotāju bija krietni mazāk, jo likums neparedz, ka streika laikā ir jāmaksā alga, tāpēc lielākā daļa streikotāju to nesaņēma. Streika beigās visvairāk streikotāju bija Tallinā, jo galvaspilsētas pašvaldība streikotājiem turpināja maksāt algu.

Pasaulē

Rokmūzikas trakajā pasaulē šokējoša uzvedība parasti netiek nosodīta. Patiesībā tā gandrīz tiek uzskatīta par obligātu, raksta “BBC News”. Ja šajā ziņā pastāv kādas robežas, neviens tās nav pārkāpis biežāk nekā Džons Maikls Osborns, labāk pazīstams kā Ozijs Osborns jeb Tumsas princis, kurš nomira otrdien 76 gadu vecumā. Šī iesauka nav nejauša. Ozijs to ieguva no grupas “Black Sabbath” faniem par savu drūmo skatuves tēlu un dziesmu tekstiem, kas bija pilni ar atsaucēm uz okultismu. Bet tas, ko Ozijs izdarīja 1982. gada 20. janvāra vakarā, kad nelaimīgam mazam sikspārnim tika nokosta galva, bija patiesi kas neprātīgs – pat zinot mūziķa ļoti vaļīgos uzvedības paradumus.

Svarīgākais