Pēdējā laikā medijos arvien biežāk varam lasīt, ka tas ir tikai laika jautājums, kad pēc agresijas pret ukraiņiem Vladimira Putina režīms sāks uzbrukt citām valstīm - to vidū kā pirmās tiek minētas Baltijas valstis. Bet ko darīt ar savu naudu bankās, ja piepildīsies sliktākais iespējamais scenārijs, un karš patiešām sāksies? Skaidro tv3.lt.
Uz portāla tv3.lt jautājumu, kas notiks ar iedzīvotāju naudu kara gadījumā, Lietuvas Bankas Banku un apdrošināšanas uzraudzības departamenta direktore Renata Bagdoniene atbildēja, ka bankām un citiem finanšu tirgus dalībniekiem ir nepārtrauktas darbības plāni negaidītu notikumu gadījumā, kas paredz, kā sarežģītos apstākļos turpināt sniegt pakalpojumus patērētājiem.
Lietuvas Bankas pārstāve gan nevarēja komentēt šos plānus, jo, pēc viņas teiktā, tie ir konfidenciāli un netiek izpausti.
“Ukrainas piemērs liecina, ka arī kara laikā strādā bankas un bankomāti, notiek naudas pārskaitījumi utt. Runājot par skaidru naudu, kopumā vēlams, lai ikvienam būtu noteikts skaidrās naudas daudzums, kuras apjoms pamatā ir atkarīgs no lietotāja finansiālās uzvedības un vajadzībām”, komentēja R. Bagdoniene.
Kā norāda Lietuvas Vadības un ekonomikas universitātes ekonomikas doktorante Nomeda Lisauskiene, jautājums par iedzīvotāju īpašumu nacionalizāciju rodas tāpēc, ka iepriekš vēsturiski tas jau ir noticis karu laikā.
“Pirmā pasaules kara laikā ASV valdība nacionalizēja tādas stratēģiski svarīgas jomas kā dzelzceļus un telegrāfa līnijas. Ogļu raktuves Otrā pasaules kara laikā. 2001. gadā pēc 11. septembra notikumiem lidostu drošības dienesti tika nacionalizēti. Taču pēc kara beigām vai ārkārtējiem apstākļiem nacionalizētā infrastruktūra tiek atdota likumīgajiem īpašniekiem vai arī tā viņiem tiek kompensēta.”
Viņasprāt, iespēja, ka valsts kara gadījumā konfiscēs naudu no pilsoņu kontiem, ir grūti iedomājama un pieder pie sazvērestības teoriju kategorijas. Galu galā pat kara gadījumā Satversme un citi likumi ierobežo šādas darbības un aizsargā privāto īpašumu.
Pēc N. Lisauskienes domām, valstīm ir jāfinansē militāras darbības un jāpiesaista papildu resursi, paaugstinot nodokļus un izlaižot "kara obligācijas", bet ne konfiscējot privātīpašumus.
"Praktiskā iespēja konfiscēt naudu no pilsoņu kontiem vai tos iesaldēt ir iespējama tikai tad, ja valsti kontrolē agresorvalsts, kuras rīcība ir neprognozējama,” viņa ir pārliecināta.
Ko darīt, lai kara gadījumā nauda nezaudētu vērtību? N. Lisauskiene norāda, ka kara gadījumā kā lielāks risks ir tieši iedzīvotāju kontos esošā nauda. Viņa sacīja, ka pieaugošā nenoteiktība, riski, pieaugošais kara finansējums, liela naudas drukāšana un piegādes ķēžu sabojāšanās var izraisīt inflācijas pieaugumu. Līdz ar to naudas pirktspēja var krasi samazināties.
“Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Vietējā kara gadījumā, piemēram, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, eiro joprojām būtu eiro. Pat ja inflācija Baltijas valstīs strauji pieaugtu, pārējā eirozonā eiro pirktspēja būtiski nemainītos. Tāpēc liela eiro devalvācija ir iespējama tikai tad, ja Krievija uzbruks arvien lielākām ES valstīm,” piebilda ekonomikas doktorante.
Viņa gan norādīja, ka, lai izvairītos no naudas un aktīvu devalvācijas, ļoti svarīgi ir diversificēt aktīvus un ieguldījumus gan ģeogrāfiski dažādās valstīs, gan dažādās aktīvu klasēs: nekustamais īpašums, zelts, akcijas, obligācijas. Viņa piebilda, ka diversifikācija ir svarīga arī apstākļos, kad nepastāv kara draudi.
Taču kara vai krīzes gadījumā cilvēki nestabilitātes un citu draudu dēļ var sākt masveidā izņemt naudu.
Bankas parasti skaidrā naudā glabā tikai līdz 10% kopējās depozīta summas, tāpēc īstermiņā būtu fiziski neiespējami apmierināt lielāku pieprasījumu pēc skaidras naudas. “Nevar izslēgt, ka ar īpašiem nosacījumiem drošības nodrošināšanai var tikt ieviesti ierobežojumi skaidras naudas izņemšanai. Tas būtu vērsts uz finanšu noziegumu un bezjēdzīgas rindas novēršanu,” sacīja N.Lisauskiene.
Atbildot uz jautājumu, cik liela ir iespējamība, ka kara gadījumā tiktu traucēta banku darbība, vairs nedarbosies bankomāti un e-pasti banku nozarē, doktorante atbildēja, ka lielākais risks būtu kiberuzbrukumi. Viņasprāt, šādi uzbrukumi ir daļa no mūsdienu karadarbības, kas var traucēt banku darbību. Tomēr bankas kiberuzbrukumus piedzīvo gandrīz katru dienu, arī ārpus kara laika, tāpēc bankas pastāvīgi iegulda un ievieš drošības pasākumus, lai reaģētu uz pastāvīgi mainīgajiem kiberdraudiem.
Vēl viens aspekts, pēc N. Lisauskienes domām, ir tas, ka kara apstākļos var tikt traucēta elektroapgāde, internets vai citi tehnoloģiskie pakalpojumi, var tikt bojāti vai iznīcināti serveri. Un šāds tehnoloģisks traucējums var ietekmēt gan elektroniskās bankas, gan bankomātu pieejamību.
Doktorante atzīmēja, ka finanšu sagatavotība ir svarīga jebkuros apstākļos. “Ņemot vērā ienākumus un iespējas, arī pašreizējos apstākļos ikvienam no mums vajadzētu būt 3-6 mēnešus lielam "drošības spilvenam”. Dzīvojot no algas līdz algai, vajadzētu pārskatīt savus izdevumus un mēģināt tos samazināt, negaidot ārējus draudus,” ieteikumos dalījās Lisauskiene.
Pēc viņas ieteikuma, iespējamā kara gadījumā ir svarīgi izvērtēt, cik noturīgs ir cilvēka darbs un ar to saistītie ienākumi kara gadījumā. Arī "drošības spilvenam" kara gadījumā jābūt ātri pieejamam.