Ukrainas kara 706. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:35]

© Depositphotos

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 30. janvārī. Ukraina jau teju divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:35. Politico, atsaucoties uz četriem avotiem, ziņoja, ka Pentagons veiksmīgi izmēģinājis jaunu tāldarbības bumbu GLSDB, ko Ukrainā varētu nogādāt jau trešdien, 31.janvārī. GLSDB ir ar GPS vadīta bumba, kas spēj pārvarēt elektroniskus šķēršļus un tiek izmantota jebkuros laika apstākļos. To var izmantot arī pret bruņumašīnām.

22:10. Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien mudināja Eiropas līderus nākamo mēnešu gaitā pieņemt drosmīgus un inovatīvus lēmumus, lai paātrinātu un palielinātu palīdzību Ukrainai. "Ja būs Krievijas uzvara, mūsu kontinentam vairs nebūs drošības pamata un arhitektūras," viņš brīdināja.

21:15. Krievijas armija šovakar uzbrukusi Poltavas apgabalam. Taču postījumi nav nodarīti, raksta pravda.com.ua.

20:15. 30. janvārī, pilna mēroga kara 706. dienā, frontē notika 78 militāras sadursmes, ziņo pravda.com.ua.

19:10. Lielbritānijas izlūkdienesti ir analizējuši jaunus incidentus, kuros Krievijas lidmašīnu bumbas nokritušas uz apdzīvotām vietām Krievijas teritorijā. Viņi atsaucas uz Krievijas neatkarīgā Telegram ziņu kanāla Astra ziņojumu, kurā ziņots par diviem incidentiem, kas saistīti ar aviācijas bumbu FAB-250 nomešanu uz Krievijas ciematiem Belgorodas apgabalā, ziņo pravda.com.ua.

17:55. Ukrainas prezidenta kundze Olena Zelenska trešdien, 31.janvārī, tiksies ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, bet ceturtdien, 1.februārī, Rīgā piedalīsies starptautiskajā konferencē "Krievijas karš pret bērniem".

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ar Zelensku tiksies trešdien plkst.14 Rīgas pilī. Tikšanās laikā puses plāno apspriest atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, cilvēktiesību situāciju Ukrainā, kā arī Krievijas prettiesiski deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu. Pēc tikšanās paredzēta īsa ekskursija pa Rīgas pili, lai Zelenskai prezentētu audiogidu ukraiņu valodā.

Paredzēts, ka pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Ministru kabinetā plkst.14.50 notiks Ukrainas prezidenta kundzes tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV). Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Santa Jirgensone, puses plāno pārrunāt humāno un cita veida Latvijas atbalstu Ukrainas tautai un situāciju saistībā ar Krievijas veiktajiem kara noziegumiem pret Ukrainas iedzīvotājiem, ieskaitot sievietes un bērnus.

17:02. Gaidāmajā Eiropadomē, kas Briselē norisināsies 1.februārī, Latvija uzsvērs vienošanās panākšanu par finansiālu atbalstu Ukrainai gada sākumā, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.

Eiropadomē turpināsies pērn aizsāktās līderu diskusijas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta vidusposma pārskatīšanu, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainai, risinātu migrācijas un ārējos izaicinājumus, nodrošinātu finansējumu stratēģiskajām tehnoloģijām un segtu ES atveseļošanas fonda "NextGenerationEU" procentu maksājumus.

16:00. Valdība otrdien nolēma bez atlīdzības nodot Ukrainai vēl 18 dzērājšoferiem konfiscētos transportlīdzekļus.

Automašīnas paredzētas Bezliudivkas ciema padomes pašvaldības bezpeļņas uzņēmumam "Harkivas rajona primārās veselības aprūpes centrs Nr. 3", Ukrainas Aizsardzības ministrijas armijas daļām, Mikolaivas apgabala Pervomaiskas pilsētas domei, Mikolaivas apgabala Voznesenskas rajona Novomarivkas ciema padomei, Nacionālās gvardes militārajām vienībām, Harkivas apgabala Balaklijas pilsētas domes Iedzīvotāju sociālās aizsardzības departamentam, Harkivas apgabala Lozovas pilsētas domes Darba un sociālās aizsardzības departamentam, Harkivas apgabala Balaklijas pilsētas domes sociālo pakalpojumu centram, Harkivas apgabala Izjumas rajona Balaklijas pilsētas militārajai pārvaldei.

Ukrainai nododamo 18 transportlīdzekļu kopējā provizoriskā tirgus vērtība ir 44 397 eiro.

15:05. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien atbalstīja 1,4 miljonu eiro pārdali vienreizēja nodarbinātības vai pašnodarbinātības sākšanas pabalsta izmaksai Ukrainas iedzīvotājiem.

Valdības iepriekš atbalstītai Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais rīkojums paredz apropriācijas pārdali no valsts budžeta resora programmas "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai" 1,4 miljona eiro apmērā uz LM pamatbudžeta apakšprogrammu "Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbības nodrošināšana".

14:05. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien atbalstīja finansējumu pašvaldībām Ukrainas iedzīvotāju atbalsta nodrošināšanai līdz 2024.gada jūnijam.

Līdzekļi paredzēti izdevumu segšanai, kas pašvaldībām rodas nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 2024.gada vasarai. Tādējādi noteikta kopējā finansējuma summa no valsts budžeta programmas "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai", kas nepārsniedz 15 617 075 eiro.

12:50.Izmeklējot Krievijas kara noziegumus Ukrainā, Lietuvas tiesībsargājošo institūciju darbinieki iztaujājuši 423 lieciniekus un 125 cilvēkus atzinuši par cietušajiem, paziņojusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

12:20. Naktī uz 30. janvāri Krievija veica masveida uzbrukumu ar bezpilota lidaparātiem Shahed, nodarot bojājumus vienā no "Ukrenergo" apakšstacijām Ukrainas centrālajā daļā, ziņo pravda.com.ua.

11:10. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs tiksies ar ASV kongresmeņiem, lai pārrunātu palīdzības sniegšanu Ukrainai, ziņo pravda.com.ua."Rīt es tikšos ar Kongresa locekļiem. Un, protams, ar nepacietību gaidu iespēju ar viņiem apspriest daudzus jautājumus, tostarp par Ukrainu." Viņš sacīja, ka ir pārliecināts, ka visas NATO dalībvalstis, tostarp ASV, turpinās atbalstīt Ukrainu, jo tas ir alianses drošības interesēs.

"Tā būs traģēdija ukraiņiem, ja prezidents Putins uzvarēs, bet tas arī padarīs pasauli bīstamāku un apdraudēs drošību visā pasaulē. Tas iedrošinās citus autoritāros līderus," atzīmēja Stoltenbergs.

09:39. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 384 140 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6300 tankus, 11 725 bruņutransportierus, 9144 lielgabalus, 972 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 663 zenītartilērijas iekārtas, 332 lidmašīnas, 324 helikopterus, 7084 bezpilota lidaparātus, 1846 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 12 191 automobili un autocisternu, kā arī 1448 specializētās tehnikas vienības.

08:18.Vācijas sniegtais atbalsts Ukrainai šobrīd ir liels, otrdien LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica Latvijas vēstniece Vācijā Alda Vanaga. Viņa atgādināja, ka sākums Ukrainas atbalstam Vācijā bija smags, to atceras arī vācieši. Vienlaikus šobrīd atbalsts no Vācijas esot liels, Vācija šobrīd ir otra lielākā Ukrainas atbalstītāja pēc ASV.

Vairums vāciešu uzskatot, ka atbalsts ir jāturpina vai pat jāpalielina, norādīja Vanaga.

08:02. Eiropas Savienība (ES) gatavojas izmantot iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu ģenerēto peļņu, lai palīdzētu Ukrainai.

ES, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

07:06. Naktī uz 30. janvāri Ukrainas galvaspilsētā Kijivā tika aktivizēta pretgaisa aizsardzības sistēma, saistībā ar iespējamiem raķešu uzlidojumiem, vēstīts pravda.com.ua.

00:10. Rietumiem būs nepieciešami divi gadi, lai saražotu pietiekami daudz šāviņu Ukrainas karaspēka vajadzībām, raksta "Financial Times" .

Pasaulē

2023. gada 7. oktobrī Palestīnas teroristu grupējums “Hamas” iebruka Izraēlā, tur sarīkoja asiņainu slaktiņu: teroristi noslepkavoja 1200 cilvēku un sagrāba aptuveni 250 ķīlnieku. Visvairāk cietušo bija sievietes, kuras izvaroja, sakropļoja un pēc tam nošāva. Izraēla atbildēja ar militāru operāciju Gazas joslā. Ir pagājis gads. Ko par esošo situāciju domā Kārlis Daukšts un Juris Rozenvalds?

Svarīgākais