Vašingtona sola pienācīgi atbildēt uz drona triecieniem Jordānijā

© Pixabay

Baltais nams pirmdien solīja "ļoti likumsakarīgu atbildi" uz drona triecienu Savienoto Valstu armijas bāzei Jordānijā, kurā tika nogalināti trīs karavīri.

ASV prezidents Džo Baidens trieciena sarīkošanā vainoja Irānas atbalstītos kaujiniekus.

Kopš Izraēlas un "Hamās" kara izraisīšanās šī bija pirmā reize, kad uzbrukumā šajā reģionā dzīvību zaudējuši amerikāņu karavīri.

Kaut arī upuri amerikāņu karavīru rindās raisījuši bažas par konflikta eskalāciju, Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis sakariem ar presi Džons Kērbijs sacīja, ka Vašingtona nevēlas plašāka Tuvo Austrumu konflikta izraisīšanos.

Irāna paziņoja, ka tai nav nekāda sakara ar šo uzbrukumu, kā arī noraidīja ASV un Lielbritānijas apsūdzības, ka tā atbalsta kaujinieku grupējumus, kas ir atbildīgi par triecienu Jordānijas ziemeļaustrumos.

Kaut arī ASV turpina apkopot faktus, "mēs zinām, ka to veica radikālie Irānas atbalstītie kaujinieku grupējumi, kas darbojas Sīrijā un Irākā", svētdien sacīja Baidens.

Atbilde uz šo drona triecienu būs "ļoti likumsakarīga", telekanāla CNN ēterā pirmdien sacīja Kērbijs.

"Bet mēs nevēlamies karu ar Irānu. Mēs netiecamies pēc plašāka kara Tuvajos Austrumos," viņš piebilda.

Kērbijs nevēlējās izteikties par alternatīvām, ko izvērtē prezidents, arī ne par to, vai mērķi Irānā ir izskatāmo variantu vidū.

Vašingtona vēlas skaidri apliecināt, ka šādi uzbrukumi ir nepieņemami, sacīja Kērbijs.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais