2024. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins saskarsies ar vēl kādu bīstamu sāncensi - un tas būs viņa paša uzsāktais karš. Karš burtiski apēd gan Kremļa naudas, gan cilvēku rezerves, raksta The Washington Post.
Tiek norādīts, ka 2024. gadā Kremlis aizsardzības izdevumus palielinās par 68%, salīdzinot ar pagājušo gadu.
"Kopā ar tiesībaizsardzības izmaksām militārpersonas patērēs 40% no valsts budžeta. No kurienes nāks nauda? Tā kā naftas cenas ir stabilas un dabasgāzes eksports, no kura lielākā daļa tika novirzīta uz Rietumeiropu, ir samazinājies par aptuveni 60% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valdības gada ienākumi no šiem avotiem ir samazinājušies par 24%.
Naftas cena, visticamāk, nepaaugstināsies tik daudz, lai kompensētu Krievijas aizsardzības palielināšanos. Arī enerģijas eksporta pieaugums nedos daudz vairāk naudas, jo Krievija jau sūknē visu naftu, ko tā var iegūt, pārdodot tās lielāko daļu ar lielām atlaidēm Ķīnai un Indijai," teikts publikācijā.
The Washinton Post norāda, ka ar šādu ātrumu Krievijas Federācijas krājkasīte drīzumā būs tukša, un Kremlim nekas cits neatliks, kā palielināt nodokļus.
Rakstā arī norādīts, ka tieši Krievijas jaunieši būs visvairāk apdraudēti 2024. gadā: "Pagājušā gada rudenī veiktajā iesaukšanā nav izdevies piesaistīt pietiekami daudz jaunu cilvēku, un Putins ir parakstījis dekrētu par bruņoto spēku paplašināšanu par 170 000 karavīru, lai sasniegtu kopējo skaitu 1,3 miljoni karavīru. Tomēr daži uzskata, ka, lai sasniegtu šo skaitli, ņemot vērā zaudējumus frontes līnijās, Kremlim var nākties mobilizēt līdz pat 300 000 jauniesaukto." Un tas, kā norāda izdevums, izraisīs tikai vēl lielāku neapmierinātību jau tā satrauktās Krievijas sabiedrības vidū, metot ēnu vispirms uz Krievijas Federācijas prezidentu Putinu.