Jādod palestīniešiem iespēja izveidot savu neatkarīgo valsti, jo tikai tādā veidā ilgstoši var gūt mieru, uzsvēra ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs.
Viņš norādīja, ka jau no paša sākuma Latvija viennozīmīgi atbalsta Izraēlas tiesības pastāvēt kā brīvai un demokrātiskai valstij, kurai ir tiesības sevi aizstāvēt. Kariņa ieskatā tā nav pretrunīga nostāja - atbalstīt Izraēlu un vienlaikus atbalstīt Palestīnas valsts izveidi, lai iestātos miers.
Uzrunājot Saeimas deputātus, Kariņš atzīmēja, ka situācija pasaulē ir nemierīga. Runa ir ne tikai par Krievijas karu Ukrainā, bet arī Izraēlas karu ar "Hamās" Gazas joslā. Kariņš skaidroja, ka zināmā mērā karš sāk iet plašumā - Gazas joslā Izraēla cenšas iznīcināt "Hamās", bet hutieši no Jemenas apšauda kuģus un cenšas ietekmēt tirdzniecības ceļus Sarkanajā jūrā, no Libānas "Hezbollah" apšauda Izraēlas pozīcijas, ietekmējot Izraēlas spējas ziemeļos.
Ārlietu ministrs savā uzrunā pieminēja arī traucēto kuģniecību caur Sarkano jūru, ietekmētās tirdzniecības ķēdes. Turklāt, kā norādīja Kariņš, tie nav vienīgie konflikti, pieminot arī Sāhelas reģionu, kur var novērot Krievijas "Vagner" ilgstošo un aktīvo līdzdalību un ietekmi.
"Saspīlējums starp Ķīnu un Taivānu neiet mazumā. [..] Tas var ietekmēt un ietekmē visu pasauli, kaut vai tirdzniecības jomā. Vēl asāks veidojas Ķīnas saspīlējums ar ASV, kuras ir Latvijas galvenais stratēģiskais partneris. Atgādinu, ka Krievijas karš Ukrainā, "Hamās" un Izraēla, Irāna, Sāhelas reģions, Ķīna, Taivāna rada nemierīgus apstākļus," sacīja ārlietu ministrs.
Viņš uzsvēra, ka Latvija gudri veidojot savu ārpolitiku un iekšpolitiku var turpināt nosargāt savu brīvību, demokrātiju un drošību. Ārlietu ministrs retoriski jautāja, ko valsts līdz šim ir darījusi, lai stiprinātu savu drošību. Kariņš atzīmēja, ka pirms 20 gadiem Latvija iestājās divās nozīmīgās starptautiskās organizācijās - Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
"Kopš iestāšanās brīža mūsu dalība šajās organizācijās ir bijis pamats tam, ka mūsu ekonomika turpina attīstīties un tam, ka mēs dzīvojam mierā un drošībā. Tas ir pamatu pamats un, ejot uz priekšu, tas mūsu ārpolitikā nemainīsies. Mūsu aktīva līdzdalība ES un NATO ne kā mazajam brālim, bet gan kā līdzvērtīgam biedram, balstās uz principu - sargā sevi un draugi nāks palīgā. Mums ir jāsargā sevi. Varam uzdot jautājumu, vai mēs to darām? Atbilde viennozīmīgi ir jā, mēs darām," uzsvēra ārlietu ministrs.