Diskutēs par Latvijas turpmāko dalību konvencijā par kājinieku mīnu lietošanu

Atbildīgās Saeimas komisijas 24.janvārī diskutēs par Latvijas dalību konvencijā par kājinieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu.

Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēdē ziņotāji būs Aizsardzības un Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) šonedēļ tviterī norādījis, ka ir jāizvērtē pieejamie risinājumi - piemēram, iespējams, ka konvencijai būtu piemērojams moratorijs uz noteiktu periodu.

Situācija 20 gadu laikā ir mainījusies, un šodien ir pamatoti argumenti, ka konvencija mums liek atteikties no ļoti efektīva līdzekļa iebrucēju dzīvā spēka apturēšanā, uzsvēris Kols.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Latvija šai konvencijai pievienojās 2005.gadā.

Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) aģentūrai LETA šonedēļ pauda, ka prettanku mīnas un kājnieku mīnas ir nozīmīga daļa no Latvijas aizsardzības spējām un jau atrodas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bruņojumā. NBS šobrīd strādā pie detalizēta austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna, kas tiks iesniegts Ministru kabinetam līdz mēneša beigām. Tajā tiks paredzēti veidi, kā nodrošināt valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.

Otavas konvencija aizliedz izmantot, glabāt, ražot, importēt un eksportēt tādas kājnieku mīnas, kas konstruētas tā, lai eksplodētu brīdī, kad tai tuvojas vai ar to saskaras kāds cilvēks. Taču prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas Otavas konvencija neaizliedz, norādījis Sprūds.

"Jautājums par Otavas konvenciju ir gan militārs, gan politisks. Kā aizsardzības ministram man ir svarīgs NBS vērtējums. NBS ir uzdots sagatavot šādu izvērtējumu, un tā rezultātus uzzināsim tuvākajā laikā," uzsvēra ministrs.

Izstāšanās no Otavas konvencijas ir arī politiska izšķiršanās ar potenciālām sekām uz mūsu sabiedroto nostāju, norādījis Sprūds.