Ukrainas kara 694. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:38]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 18. janvārī. Ukraina jau teju divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:38. Ukrainas vēstnieks Eiropas Savienībā Vsevolods Čencovs uzskata, ka Brisele spēs vienoties par finansiālo palīdzību Kijivai arī tad, ja Ungārija bloķēs četru gadu 50 miljardu eiro programmu, vēstīts pravda.com.ua.

21:45. Pravda.com.ua vēstīts, ka Ukrainā ražots drons, nobraucot 1250 kilometrus, naktī uz 18. janvāri eksplodēja naftas bāzē Sanktpēterburgā.

20:05. ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa demokrāti ir gatavi piekāpties republikāņiem jautājumā par imigrācijas ierobežošanu uz dienvidu robežas, lai republikāņi atbalstītu miljardiem dolāru vērto militāro palīdzību Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, ceturtdien vēsta laikraksts "Wall Street Journal".

Senātā šobrīd tiek gatavots likumprojekts, kas ierobežos imigrantu tiesības lūgt patvērumu.

18:39 Krievijas iebrucēji nebeidz aktīvi šturmēt Ukrainas aizsardzības spēku pozīcijas Kupjanskas virzienā. Par to telegrammā ziņoja ģenerālpulkvedis, Ukrainas bruņoto spēku sauszemes spēku komandieris Aleksandrs Sirskis.

17:58 Munīcijas deficīta problēmas atrisinājums dos krietni vairāk iespēju Ukrainas armijas pastāvīgam progresam kaujaslaukā, Parīzē Artilērijas koalīcijas sanāksmes atklāšanā sacīja Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

"Munīcijas deficīts un "šāviņu bads" - tā ir ļoti aktuāla problēma, ko sastop mūsu Bruņotie spēki. Mums kopā ir jārod veids, kā šo problēmu atrisināt," mudināja ministrs.

"Ukrainas artilērijas iespēju palielināšana vairos tās drošību. Tas dos mums krietni vairāk iespēju pastāvīgam progresam kaujaslaukā. Un tas tuvinās mūsu uzvaru," norādīja Umerovs.

Ik dienu notiekošo artilērijas uzbrukumu skaita ziņā Krievijas pārsvars pār Ukrainu ir ievērojams, atzina ministrs.

Dažādos frontes sektoros un kauju posmos krievi izšāvuši piecas līdz desmit reizes vairāk artilērijas šāviņu nekā ukraiņi, viņš piebilda.

Kā liecina situācija kaujaslaukā, mūsdienu artilēriju nekas neaizstāj, norādīja Umerovs.

"Mums jāturpina pūliņi, lai vairotu mūsu tehnoloģisko pārākumu, munīcijas ražošanas vēriena palielināšanu un mūsu artilērijas iespēju pilnveidošanu," mudināja ministrs.

"Ir svarīgi, lai mēs investētu savus resursus artilērijas munīcijas liela apjoma ražošanā. Ukraina sper soļus, lai maksimāli palielinātu mūsu iekšējo ražošanu," sacīja ministrs.

"Mūsu ienaidnieks, mūsu kopīgais ienaidnieks gadiem ilgi gatavojies vērienīgam karam. Kremļa militārie tēriņi sasniedz jaunus rekordus. Tāpēc Krievijas plāni neapstāsies Ukrainā," brīdināja Umerovs.

16:56 Krievijā prokurors bijušajam Donbasa kaujinieku komandierim Igoram Strelkovam (Girkinam) lietā par aicinājumiem uz ekstrēmistisku darbību pieprasījis četrus gadus un 11 mēnešus cietumā.

Maksimālais sods Strelkovam izvirzītajās apsūdzībās ir pieci gadi cietumā.

Lieta pret Strelkovu tika ierosināta saistībā ar diviem ierakstiem platformā "Telegram", kuros Federālais drošības dienests (FSB) saskatīja aicinājumus uz ekstrēmismu. Strelkovs savu vainu noliedz.

Tiesas prāva noris aiz slēgtām durvīm. Par prokurora pieprasīto sodu pavēstīja Strelkova radinieki.

Strelkovs Hāgā notiesāts lietā par Malaizijas aviolainera notriekšanu Donbasā. Viņš aktīvi atbalstījis Krievijas karu pret Ukrainu, bet arī paudis kritiku armijas un valsts vadībai.

Pērn 21.jūiilijā viņš tika aizturēts.

16:26 Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien aicināja Eiropas Savienību (ES) katru gadu izvērtēt palīdzību Ukrainai, šajā jautājumā pirms ES samita turpinoties sarežģītām sarunām.

"Ja mēs gribam palīdzēt Ukrainai, darīsim to ārpus ES budžeta un uz ikgadēja pamata! Tā piecus mēnešus pirms vēlēšanām ir vienīgā demokrātiskā nostāja," platformā "X" norādīja premjers, šādi izsakoties par jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Briselē turpinās intensīvas diskusijas Ukrainas palīdzības jautājumā, bet Budapešta skeptiski raugās uz iespējām panākt izrāvienu.

"Pozīcijas ir tālu viena no otras, līdz ar to nav skaidrs, vai izdosies panākt vienošanos," preses konferencē ceturtdien sacīja Orbāna administrācijas vadītājs Gergejs Gujāšs.

"Arī tā nebūtu traģēdija," viņš turpināja, pieļaujot, ka "26 pušu risinājums" bez Ungārijas līdzdalības ir iespējams.

Orbāns apmaiņā pret veto atcelšanu Ukrainas palīdzībai pieprasījis, lai tiktu atbloķēts viss Ungārijai paredzētais ES finansējums, kas šobrīd ir iesaldēts.

Brisele pieprasa progresu tā dēvētās likuma varas jomā, arī stingrākas prasības valsts pasūtījumiem, akadēmiskās brīvības un LGBT tiesību ievērošanu, kā arī lai tiktu ievērotas migrantu tiesības uz patvēruma pieprasīšanu.

Gujāšs sacīja, ka nebūs kompromisu attiecībā uz "migrāciju un bērnu tiesībām", vienlaikus norādot, ka Brisele iesaistījusies "rupjā varas cīņā" un ka tai cieņas pret likumu ir pat mazāk nekā bijušajā Padomju Savienībā.

15:45 Ukraina sāka veiksmīgi izmantot hibrīdās pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuru pamatā ir padomju palaišanas iekārtas un Rietumos ražotas raķetes.

14:35. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), šonedēļ viesojoties Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, apsolījusi "nebeidzamu Latvijas palīdzību Ukrainai".

Mieriņa un Saeimas deputātu delegācija apmeklēja Čerņihivas apgabalu, lai tiktos ar vietējiem iedzīvotājiem un iepazītos ar rekonstrukcijas darbiem, kas šajā Ukrainas ziemeļu reģionā tiek veikti par Latvijas valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Latvija turpina sniegt mērķtiecīgu atbalstu Krievijas iebrukumā izpostītās infrastruktūras atjaunošanai. Šogad apgabala rekonstrukcijai Latvija novirzījusi 5,1 miljonu eiro.

Delegācija Čerņihivas apgabala militārajā administrācijā tikās ar apgabala gubernatoru Vjačeslavu Čausu. "Karš vēl nav beidzies, bet es apbrīnoju jūsu tautas spēku un gara spēku darīt lielas lietas par spīti visam, par spīti tam, ka debesīs vēl lido raķetes. Es varu vēlreiz apliecināt, ka mūsu palīdzība Ukrainas tautai nebeigsies nekad," pauda Mieriņa.

13:52. Militāri pretmobilitātes pasākumi pašlaik tiek plānoti visās Baltijas valstīs, un par Baltijas austrumu robežas aizsardzību sabiedrība tiks informēta piektdien pēc visu trīs valstu aizsardzības ministru tikšanās, ar padomnieces Ilzes Maskalānes starpniecību pavēstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Pēc Sprūda paustā, prettanku mīnas un kājnieku mīnas ir nozīmīga daļa no Latvijas aizsardzības spējām un jau atrodas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bruņojumā. NBS šobrīd strādā pie detalizēta austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna, kas tiks iesniegts Ministru kabinetam līdz mēneša beigām. Tajā tiks paredzēti veidi, kā nodrošināt valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.

12:55. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru Latvija denonsē līgumu ar Krieviju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās.

Latvijas un Krievijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās tika ratificēts 1993.gadā. Tas jau sen vairs neatbilst mūsdienām un ir pretrunā ar saistībām, ko Latvijai uzņēmās, iestājoties Eiropas Savienībā, kura rekomendē atteikties no šāda veida līgumiem, uzsver likumdevēji.

Līgumu denonsēts, ņemot vērā Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā un starptautiskās sabiedrības vērstās sankcijas pret Krieviju.

12:07. Pēc ASV prezidenta Džo Baidena un abu Kongresa partiju līderu tikšanās Baltais nams paziņojis, ka ir optimistiski noskaņots jautājumā par turpmāko ASV palīdzību Ukrainai.

Baidens bija gandarīts par sarunās panākto progresu un cenšas panākt divpusēju vienošanos, teikts Baltā nama trešdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

Republikāņi turpmāku līdzekļu piešķiršanu Ukrainai ir saistījuši ar stingrākas imigrācijas politikas īstenošanu.

Republikāņu vadītās Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons pēc tikšanās nodēvēja to par produktīvu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ASV robežpolitika ir viņa partijas galvenā prioritāte.

11:20. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības (NA) sagatavotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz uzņēmumiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju, liegt piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumos.

Tiktu ņemta vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā datubāze ar eksporta/imposta darījumiem ar minētajām valstīm.

NA likumprojekta anotācijā norāda, ka, neraugoties uz Krievijas brutālo iebrukumu un karu Ukrainā, joprojām Latvijā ir uzņēmumi, kas sadarbojas ar agresorvalsti, un tāda rīcība ir uzskatāma par atbalstu karadarbībai.

09:45. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 373 600 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 780 iebrucēji.

08:22. Krievijas uzbrukuma NATO scenāriju vidējā termiņā izslēgt nav iespējams, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

NATO gatavojas iespējai, ka Krievija varētu uzbrukt, un šī gatavošanās ir domāta kā atturēšanas mehānisms. "Jāatzīst, ka situācija Ukrainā nav tik spīdoša, kā mēs būtu gribējuši, Rietumu atbalsts ieroču veidā nav pietiekams, pasaulē ir paredzēta virkne vēlēšanu, kas rada politiskas neskaidrības, un tāpēc izslēgt arī negatīvus scenārijus vidējā termiņā patlaban nav iespējams," pauda eksperts, gan uzsverot, ka tas nenozīmē, ka šādi scenāriji ir neizbēgami.

Sārts skaidroja, ka patlaban notiek Krievijas informācijas operācijas, kuru mērķis ir tostarp pastiprināt cilvēku emocijas un radīt nolemtības sajūtu, ka Ukraina zaudēs, Rietumi būs nākamie un Baltijas valstīm būs beigas. Atbildē uz šādu informācijas operāciju jābūt ļoti racionāliem - ir jāgatavojas, lai mēs būtu gatavi, ja sliktākie scenāriji realizētos, bet vienlaikus mūsu pašu rokās ir strādāt pie tā, lai tā nenotiktu.

07:00. Krimināllietu pret Latvijas pilsoni Robertu Stahanovu par uzbrukumu Ukrainas pilsonim Serhijam Fedosovam, kurš tiesā lūdz piespriest no apsūdzētā naudas kompensāciju 4438 eiro apmērā Kurzemes rajona tiesā Liepājā turpinās iztiesāt šodien plkst.11, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesa lietu sāka izskatīt 2023.gada martā. Notikumi risinājās 2022.gada 21.aprīlī Liepājā, AS "Arta-F" mehāniskā iecirkņa telpās. Stahanovs dusmu uzplūdā cietušajam vienreiz ar roku iesita pa seju un ne mazāk kā vienu reizi ar metāla stieni pa galvu un kreiso roku, ar ko cietušais 63 gadus vecais Fedosovs aizsargāja galvu. Stahanovs savu vainu atzina daļēji, norādot, ka Fedosovs sitis pirmais, vēsta "Latvijas Avīze".

00:10 Bijušais bataljona "Aidar" rotas komandieris Jevgeņijs Dikijs novērtēja Trešā pasaules kara uzliesmojuma iespējamību. Viņš uzskata, ka šādam iznākumam ir ļoti liela varbūtība, taču šogad tas noteikti nenotiks.

"Tagad visi Rietumi cenšas izspiest pasaules karu, bet es domāju, ka viņiem nebūs izvēles. Un mēs esam gandrīz vienīgie, kas ir ieinteresēti, lai tas sāktos pēc iespējas ātrāk, jo tas noteikti nesanāks,” viņš teicaintervijā YouTube kanālam “SPEAK THE GREAT LION”.