Tiešs NATO konflikts ar Krieviju ir daudz tuvāk, nekā vairums cilvēku domā, brīdinājis Oslo universitātes pētnieks Fabians Hofmans, raksta Sky news.
Pēc zinātnieka domām, Rietumiem "labākajā gadījumā" ir divi līdz trīs gadi, lai izstrādātu aizsardzības līdzekļus.
"Krievijas doktrīna liek domāt, ka tā mēģinās piespiest NATO pakļauties, signalizējot par savu spēju nodarīt arvien lielāku kaitējumu," viņš norāda. Tas, pēc F. Hofmana domām, ietvertu liela attāluma triecienus pret svarīgu civilo infrastruktūru Eiropas NATO valstīs.
“Nosūtiet ziņu saviem Austrumeiropas sabiedrotajiem, ja nevēlaties, lai jūsu iedzīvotāji ciestu," viņš uzsvēra.
Vācijas militārpersonas ir nolēmušas atturēties no tiešiem komentāriem par jaunāko “Bild” ziņojumu par NATO iespējamo gatavošanos reālam karam ar Krieviju, taču apstiprināja, ka Vācija Krievijas radītos draudus uztver nopietni.
Pirmdien notikušajā brīfingā šim jautājumam pieskārās Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Mitko Millers. "Būtībā es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt šo mediju ziņojumu," sacīja amatpersona. Vienlaikus M. Millers norādīja, ka Bundesvērs apzinās pašreizējos drošības un politiskos draudus, kas ietver Krieviju. Situācijas analīzes rezultāti atspoguļojas mācību plānošanā un sagatavošanā, kā arī lēmumā par pastāvīgā militārā kontingenta izvietošanu Lietuvā.
"Mēs tur neizvietotu brigādi, ja draudi nebūtu reāli," norādīja Millers.
Viņš uzsvēra, ka Vācijas militārā vadība draudus uztver nopietni un tāpēc veic dažādas mācības, lai paaugstinātu Bundesvēra kaujas gatavību. Aizsardzība joprojām ir galvenā politika, tostarp NATO ietvaros, atgādināja pārstāvis.
Atgādinām, ka pirms kāda laika izdevums "Bild" publicēja izvilkumus no, iespējams, slepena Vācijas Aizsardzības ministrijas sagatavota dokumenta, kurā tiek pieļauts, ka eskalācija starp NATO un Krieviju var notikt jau 2024. gada februārī un 2025. gadā var notikt tieša konfrontācija ar Krievijas armiju, iespējams, Baltijas valstu pusē.