Jānis Sārts komentē "Bild" publikāciju par NATO gatavošanos iespējamam Krievijas uzbrukumam [papildināts]

© pixabay.com

Vācu tabloīda "Bild" rīcībā nonākušais materiāls, no kura secināts, ka NATO gatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam, ir mācību scenārijs, nevis slepena izlūkdienestu analīze, tā tviterī paudis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Viņš norāda, ka mācību scenārijs vienmēr ir iedomāta situācija, lai pārbaudītu militārās spējas vienā vai otrā jomā. Kādreiz šādi scenāriji bija pilnīgi fiktīvi ar neesošām valstīm un ģeogrāfijām, taču mūsdienās scenārijiem tiek piemērotas esošas valstis un ģeogrāfijas, skaidro Sārts.

Vienlaikus eksperts uzsver, ka šī nav slepena izlūkdienestu analīze, kas prognozē situācijas attīstību.

Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentā izklāstīts iespējamais scenārijs konfliktam starp Krieviju un NATO, kas kulmināciju sasniegtu 2025.gadā.

Izstrādātais scenārijs paredzēts plašākajām NATO mācībām kopš Aukstā kara beigām, kuras šogad paredzēts rīkot Baltijas reģionā.

Sārts aģentūrai LETA pauda, ka mācību scenārijos primārais ir tas, ko plānots trenēt un attīstīt. Piedāvātajiem laika rāmjiem un notikumu attīstībai uzmanība nav jāpievērš, jo tie ir saskaņoti nevis ar reālām prognozēm, bet ar laiku, kad mācības notiks un to, kādā veidā apgūt konkrētās prasmes.

"Mācībās tiek trenētas spējas kaut ko darīt. Trīs dažādos scenārijos var tikt pielietotas vienas un tās pašas spējas. Piemēram, spēku pārsviešana lielā attālumā. Jebkāds slikts scenārijs mūsu reģionā prasa šo faktoru. Detaļas jeb tas, kā tu to apraksti, ir sekundāri," sacīja Sārts.

Tomēr publicētais materiāls nav palicis bez ievērības. "Stratcom" direktora ieskatā "Bild" ir "maigi dzeltenīgs medijs", un tas, ņemot vērā informatīvās telpas kontekstu, apzināti materiālu padarījis sensacionālāku, nekā tas patiesībā ir.

"Pirmkārt, Rietumu atbalsts Ukrainai ar ieročiem iet mazumā, līdz ar to vidējā termiņā iespēja negatīviem scenārijiem palielinās. Otrkārt, Krievija mēģina ietekmēt ukraiņu morāli, izplatot vēstījumu, ka Krievija uzvarēs karā un Rietumi būs nākamie. Treškārt, "klikšķu medijiem" šādi sensacionāli stāsti korelē ar peļņas apjomu. Šajā situācijā visas trīs lietas savstarpēji korelē," uzskata Sārts, vienlaikus piebilstot, ka 2024.gadā gaidāma virkne vēlēšanu, un "mūsu rokās ir iespēja ietekmēt to, vai sliktākais scenārijs vispār var notikt".

Jautāts, vai "sliktākajā scenārijā" savu lomu varētu spēlēt Suvalku koridors, kā tas piedāvāts mācību dokumentā, Sārts ir noraidošs. "Es būtu ļoti skeptisks. Suvalki bija būtiski līdz [sarunām par] Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO. Šobrīd koridora relatīvais svarīgums nav pazudis, bet ir samazinājies," sacīja Sārts.

Jau ziņots, ka vācu tabloīds "Bild", atsaucoties uz slepenu dokumentu, ziņoja par NATO gatavošanos iespējamam Krievijas uzbrukumam alianses austrumu flangam.

Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentā izklāstīts iespējamais scenārijs konfliktam starp Krieviju un NATO, kas kulmināciju sasniegtu 2025.gadā.

Izstrādātais scenārijs paredzēts plašākajām NATO mācībām kopš Aukstā kara beigām, kuras šogad paredzēts rīkot Baltijas reģionā.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais