Jānis Sārts komentē "Bild" publikāciju par NATO gatavošanos iespējamam Krievijas uzbrukumam [papildināts]

© pixabay.com

Vācu tabloīda "Bild" rīcībā nonākušais materiāls, no kura secināts, ka NATO gatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam, ir mācību scenārijs, nevis slepena izlūkdienestu analīze, tā tviterī paudis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Viņš norāda, ka mācību scenārijs vienmēr ir iedomāta situācija, lai pārbaudītu militārās spējas vienā vai otrā jomā. Kādreiz šādi scenāriji bija pilnīgi fiktīvi ar neesošām valstīm un ģeogrāfijām, taču mūsdienās scenārijiem tiek piemērotas esošas valstis un ģeogrāfijas, skaidro Sārts.

Vienlaikus eksperts uzsver, ka šī nav slepena izlūkdienestu analīze, kas prognozē situācijas attīstību.

Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentā izklāstīts iespējamais scenārijs konfliktam starp Krieviju un NATO, kas kulmināciju sasniegtu 2025.gadā.

Izstrādātais scenārijs paredzēts plašākajām NATO mācībām kopš Aukstā kara beigām, kuras šogad paredzēts rīkot Baltijas reģionā.

Sārts aģentūrai LETA pauda, ka mācību scenārijos primārais ir tas, ko plānots trenēt un attīstīt. Piedāvātajiem laika rāmjiem un notikumu attīstībai uzmanība nav jāpievērš, jo tie ir saskaņoti nevis ar reālām prognozēm, bet ar laiku, kad mācības notiks un to, kādā veidā apgūt konkrētās prasmes.

"Mācībās tiek trenētas spējas kaut ko darīt. Trīs dažādos scenārijos var tikt pielietotas vienas un tās pašas spējas. Piemēram, spēku pārsviešana lielā attālumā. Jebkāds slikts scenārijs mūsu reģionā prasa šo faktoru. Detaļas jeb tas, kā tu to apraksti, ir sekundāri," sacīja Sārts.

Tomēr publicētais materiāls nav palicis bez ievērības. "Stratcom" direktora ieskatā "Bild" ir "maigi dzeltenīgs medijs", un tas, ņemot vērā informatīvās telpas kontekstu, apzināti materiālu padarījis sensacionālāku, nekā tas patiesībā ir.

"Pirmkārt, Rietumu atbalsts Ukrainai ar ieročiem iet mazumā, līdz ar to vidējā termiņā iespēja negatīviem scenārijiem palielinās. Otrkārt, Krievija mēģina ietekmēt ukraiņu morāli, izplatot vēstījumu, ka Krievija uzvarēs karā un Rietumi būs nākamie. Treškārt, "klikšķu medijiem" šādi sensacionāli stāsti korelē ar peļņas apjomu. Šajā situācijā visas trīs lietas savstarpēji korelē," uzskata Sārts, vienlaikus piebilstot, ka 2024.gadā gaidāma virkne vēlēšanu, un "mūsu rokās ir iespēja ietekmēt to, vai sliktākais scenārijs vispār var notikt".

Jautāts, vai "sliktākajā scenārijā" savu lomu varētu spēlēt Suvalku koridors, kā tas piedāvāts mācību dokumentā, Sārts ir noraidošs. "Es būtu ļoti skeptisks. Suvalki bija būtiski līdz [sarunām par] Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO. Šobrīd koridora relatīvais svarīgums nav pazudis, bet ir samazinājies," sacīja Sārts.

Jau ziņots, ka vācu tabloīds "Bild", atsaucoties uz slepenu dokumentu, ziņoja par NATO gatavošanos iespējamam Krievijas uzbrukumam alianses austrumu flangam.

Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentā izklāstīts iespējamais scenārijs konfliktam starp Krieviju un NATO, kas kulmināciju sasniegtu 2025.gadā.

Izstrādātais scenārijs paredzēts plašākajām NATO mācībām kopš Aukstā kara beigām, kuras šogad paredzēts rīkot Baltijas reģionā.

Pasaulē

Krievijas diktatora Vladimira Putina paziņojumi, draudot Rietumiem, liecina par nekonsekvenci "sarkano līniju" definēšanā, liekot apšaubīt gatavību eskalēt situāciju, secinājuši Vašingtonā bāzētā Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.