Lietuvā 2023. gadā reģistrēts gandrīz 5 reizes vairāk skarlatīnas gadījumu nekā pērn - attiecīgi 3108 un 679 gadījumi - , ziņo Lietuvas Nacionālais sabiedrības veselības centrs NVSC, raksta lrytas.lt.
Lielākā daļa saslimušo ir bērni vecumā līdz 10 gadiem, tāpēc skarlatīnas uzliesmojumus parasti konstatē sākumskolās, bērnudārzos vai citās bērnu apmeklētās iestādēs. NVSC speciālisti atgādina, ka vakcīnas pret šo slimību nav, taču to novērst var palīdzēt rūpīga personīgā un iekštelpu higiēna.
Skarlatīna ir akūta infekcijas slimība, ko izraisa streptokoku baktērija. To pārnēsā ar pilieniem gaisā, ciešā kontaktā ar slimu vai inficētu personu - ieelpojot inficētā cilvēka izdalītos pilienus, klepojot vai šķaudot, kā arī saskaroties ar slima cilvēka siekalām vai deguna izdalījumiem.
“Ir iespējams inficēties no inficēta cilvēka, kurš runā, šķaud vai klepo, vai arī no vesela cilvēka, tas ir, bez slimībai raksturīgiem simptomiem, bet ja viņš pārnēsā baktērijas. Ar skarlatīnu var inficēties arī dzerot vai ēdot no tiem pašiem traukiem, ko lieto slims cilvēks,” skaidro Lietuvas NVSC Infektoloģijas vadības nodaļas galvenā speciāliste Lina Balaišiene.
Slimības sākums ir akūts, un tas izpaužas ar drudzi līdz 40 ºC, sāpēm kaklā, galvassāpēm, sliktu dūšu, dažreiz vemšanu, apetītes trūkumu, vispārēju nespēku. Dažkārt ir palielināti kakla limfmezgli, pietūkušas un apsārtušas mandeles, mēli klāj balts aplikums. Izsitumi uz ādas zem ausīm, krūtīs un padusēs un var izplatīties pa visu ķermeni. Pēc 7-10 dienām āda no pirmajiem izsitumiem sāk lobīties.
Skarlatīna parasti nav ļoti bīstama slimība, bet dažos gadījumos var attīstīties komplikācijas: limfadenīts (limfmezglu iekaisums), akūts sinusīts, vidusauss iekaisums, pneimonija, meningīts. Neārstēta vai nesekmīgi ārstēta skarlatīna var izraisīt sirds, nieru, plaušu, ausu, kaulu un citu orgānu bojājumus.
“Ja parādās pat viegli slimības simptomi, nekavējoties sazinieties ar savu ģimenes ārstu, kurš diagnosticēs slimību un nozīmēs nepieciešamo ārstēšanu. Tas ne tikai nodrošinās veiksmīgu ārstēšanu, bet arī novērsīs infekcijas izplatīšanos,” konsultē NVSC pārstāve.
Pret skarlatīnu nav vakcīnas, tāpēc galvenais līdzeklis, kā pasargāt sevi un apkārtējos no šīs ļoti lipīgās infekcijas, ir laba roku higiēna un klepus un šķaudīšanas etiķete. Ļoti svarīga ir arī virsmu mitrā tīrīšana un telpu ventilācija.