Taivāna ir maza, bet ļoti dinamiska un demokrātiska Āzijas valsts, kas atrodas līdzās daudz lielākas autoritārās kaimiņvalsts slieksnim - tajā sestdien notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas, un to rezultāti atbalsosies tālu aiz valsts robežām, vēsta cnn.com.
Taivānas vēlēšanu iznākumam līdzi cieši seko Ķīnas komunistu līderi, kuri jau sen ir paziņojuši, ka Taivāna ir daļa no tās teritorijas, lai gan nekad to nav kontrolējuši.
Lielākā daļa cilvēku Taivānā nevēlas, lai viņus pārvaldītu Ķīna, kuras spēcīgais līderis Sji Dzjiņpins ir ne vienu reizi vien atklāti demonstrējis valsts agresiju pret saviem kaimiņiem.
Ķīna ir atklāti pret Taivānas pašreizējo valdošo partiju un ir formulējusi vēlēšanas kā izvēli starp "karu un mieru, labklājību un pagrimumu". Sji sniedza jaunu brīdinājumu Taivānai Jaungada nakts runā, paziņojot: "Dzimtenes atkalapvienošanās ir vēsturiska neizbēgamība."
Taivāna joprojām ir arī lielākais spriedzes avots starp Ķīnu un ASV, salas galveno starptautisko atbalstītāju un ieroču piegādātāju, un attiecības starp abām pasaules lielvarām gadiem ilgi ir bijušas nestabilas.
Tas, kā Ķīna reaģēs uz Taivānas vēlētāju šīs nedēļas nogalē izdarītajām izvēlēm, pārbaudīs, vai Pekina un Vašingtona spēj pārvaldīt spriedzi vai virzīties uz turpmāku konfrontāciju un pat konfliktu.
Uz prezidenta amatu kandidē trīs pretendetnti - līdzšinējā prezidente Cai Ingvena amatu ir ieņēmusi astoņus gadus un nevar atkārtoti kandidēt termiņa ierobežojumu dēļ.
Kopš Cai pirmajām vēlēšanām pirms astoņiem gadiem Pekina ir pārtraukusi lielāko daļu sakaru ar Taipeju, Taivānas galvaspilsētu, un šobrīd mazāk nekā 3% cilvēku Taivānā identificējas kā ķīnieši, un mazāk nekā 10% atbalsta tūlītēju vai iespējamu apvienošanos.
Taivāna pēdējo astoņu gadu laikā ir padziļinājusi arī attiecības ar Rietumu valstīm, tostarp ar ASV, kas ļoti satrauc Pekinu.
Taivānas amatpersonas ir apsūdzējušas Ķīnu mēģinājumos iejaukties tās vēlēšanās, tostarp dezinformācijas kampaņās sociālajos medijos un ekonomiskajā piespiešanā.
Pirms vēlēšanām Ķīna ir saglabājusi militāru spiedienu uz Taivānu, nosūtot iznīcinātājus, dronus un karakuģus tuvu tās debesīm un ūdeņiem - Taivānas aizsardzības ministrija to ir nodēvējusi par daļu no "psiholoģiskā kara, lai ietekmētu mūsu tautas morāli".
Lai gan daži eksperti sagaida nenovēršamu Tautas atbrīvošanas armijas iebrukumu, Pekinai ir pietiekami daudz veidu, kā izrādīt nepatiku, sākot no spēka demonstrēšanas ar militārām mācībām, līdz turpmākai tirdzniecības sakaru ar Taivānu apturēšanai vai pat blokādei.
Cik tālu šīs darbības varētu ietekmēt pārējo pasauli un kā ASV un tās sabiedrotie reaģēs, vēro visa pasaule, kas jau tā nervozē par konfliktiem, kas plosās Eiropā un Tuvajos Austrumos.