Divējāda lietojuma preču imports no Krievijas, ko sankcionējusi Vašingtona un tās sabiedrotie, no pagājušā gada janvāra līdz oktobrim sasniedza gandrīz 9 miljardus ASV dolāru, kas ir tikai par 10% mazāk nekā pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Par to raksta Politico
Tajā pašā laikā Krievijas tirdzniecības rādītāju analīze parādīja, ka pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos Rietumu kompānijas piegādājušas 48% kaujas komponentu, kas pārsniedz 45%, kas nonākuši Ķīnā. Šādi secinājumi ir ietverti ziņojumā “Eksporta kontroles īstenošanas problēmas”, ko sastādījusi starptautiskā darba grupa par sankcijām pret Krieviju (Yarmak-McFaul grupa) un Kijevas Ekonomikas augstskola.
Divējāda lietojuma preču ražotāju sarakstu, ko Krievija saņēma 2023. gadā, ievada amerikāņu pusvadītāju gigants Intel. Tam seko Ķīnas Huawei. Tālāk pirmajā desmitniekā ir amerikāņu uzņēmumi Analog Devices, AMD, Texas Instruments, IBM un Dell. Tādējādi gandrīz puse no Krievijas iegādātajām “militārajām” precēm 2023. gada pirmajos trīs ceturkšņos nākuši no ražotājiem, kuru galvenā mītne atrodas valstīs, kas ieviesušas eksporta kontroli, raksta Politico .
Lai turpinātu aktīvo karadarbības fāzi Ukrainā, īpaši attiecībā uz gaisa uzbrukumiem, Krievijai ļoti nepieciešamas mikroshēmas, sensori un navigācijas sistēmas. Tie ir nepieciešami, lai papildinātu ieroču krājumus, piemēram, hiperskaņas raķetes Kinzhal vai izlūkošanas un trieciena bezpilota lidaparātus, tostarp Irānā ražotos bezpilota lidaparātus Shahed.
Starp valstīm, kurās šādus komponentus ražo, pārdod un piegādā Krievijai, vadošās pozīcijas ieņem Ķīna, Honkonga, Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti. ASV un Eiropas Savienība pastiprina diplomātisko spiedienu uz šiem štatiem, lai apturētu divējāda lietojuma preču eksportu. Tomēr ziņojuma autori apgalvo, ka Rietumu koalīcijai ir jāpieliek nopietnākas pūles, jo īpaši, lai pieprasītu rūpīgāku kontroli pār produktu izmantošanu no pašiem ražošanas uzņēmumiem.
Ziņojuma ieteikumos ir iekļauti ieteikumi par veidiem, kā izdarīt spiedienu uz valdībām un tehnoloģiju korporācijām, lai mudinātu tās izveidot procedūras, kas novērstu sankciju apiešanu. Tādējādi, ja diplomātiskie centieni nepalīdzēja pārliecināt trešās valstis atteikties no palīdzības Krievijai, lai apietu sankcijas, šīm valstīm vai konkrētām tām piegādātajām precēm būtu jāpiemēro tirdzniecības kvotas. Tiesībsargājošās iestādes tiek mudinātas izmeklēt korporatīvo pārkāpumu gadījumus un sodīt vainīgos, jo īpaši ES teritorijā, kur atbildība par sankciju izpildes pilnvaru īstenošanu paliek savienības dalībvalstu ziņā.
Decembra beigās ASV prezidents Džo Baidens parakstīja dekrētu , kas ļauj ieviest sekundāras sankcijas pret bankām, kas atrodas dažādās valstīs, kas veic darījumus, lai apmaksātu preces, kuras Rietumvalstis ir aizliegušas piegādāt Krievijai. Mēs runājām par bankām, kas veic darījumus ar militārām un divējāda lietojuma precēm, piemēram, mikroshēmām, iekārtām, ķimikālijām, ko izmanto ieroču ražošanā, lodīšu gultņiem, optiskām sistēmām.
Līdzās Ķīnai, Honkongai, Turcijai un AAE par galvenajiem reeksporta uz Krieviju centriem kļuva arī Maroka, Vidusāzijas valstis un Kaukāzs. Kā atzīmēja Financial Times avoti , Krievijas izlūkdienesti ir veltījuši “ievērojami pūles un laiku”, lai atrastu veidus, kā apiet sankcijas un eksporta kontroli.
